Ko dāvināt bēbītim?

... vannas dvieli. Tādu lielu. Un priecīgi siltu, saulaini dzeltenu. Ar kapuci. Lielu, mīkstu, kas krīt virsū actiņām, bet noslauka katru ūdens lāsīti un sasilda :)

Astoņus mēnešus mēs gaidījām, ka mūsu radu pulciņam decembrī, pirms Ziemassvētkiem pievienosies maza zaķenīte Melānija. Kā gadījās, kā ne, bet decembra sākumā saņēmām ziņu, ka zaķenīte Melānija ir kļuvusi par zaķēnu Robertu... :o Jā, šādi brīnumi notiek arī mūsdienās, jauno tehnoloģiju laikmetā...
Šobrīd Robertiņš jau ir mājās un pirmās vannas priekus ir izbaudījis. Lai silti un saulaini mūsu puisītim! :)

Šogad Latvijai 97. dzimšanas diena!

Šogad Latvija atzīmēja savu 97. dzimšanas dienu. Un tieši 18. novembrī mēs ķērāmies klāt mūsu "ģimenes projekta" LATVIJAI-100 realizācijai. Tā bija tāda bišķi lietaina, bet patiesībā ļoti jauka diena. Šīs dienas plānos bija izbraukt līcīti Saulkrasti - Salacgrīva - Ainaži - Staicele - Aloja -Limbaži.

Savu ceļojumu, protams, uzsākām Saulkrastos, Saules laukumā atstājot savas pēdas, ar uzrakstu "Latvijai 100. Saulkrasti - Latvijas galvaspilsēta!" :)

Salacgrīvā mūsu pulciņam pievienojās vēl viena kompānija - vīra māsa ar savu ģimenīti. Kā saka - kopā jautrāk. Staķikā paņēmām pa karstai kafijai un... - kas pirmais jums / mums nāk prātā, ja piemin Salacgrīvu? Nu, protams! - Positivus! Labs ir, dosimies uz Positivusa mājvietu jūras krastā. Skatuve pagalam noplukusi un vientuļa šajā rudenīgajā dienā, pat grūti iedomāties, ka vasarās te notiek tik milzīgs pasākums. Padauzījāmies pa estrādi, atstājām savu Saulkrastu vēstījumu un pastaigājāmies atpakaļ uz mašīnām.

Tālāk braucam līdz Ainažiem. Kas jums / mums pirmais nāk prātā, ja runājam par Ainažiem? Strīdīgi - vieniem tā galvenokārt ir robežpilsēta ar Igauniju, bet man pirmkārt tā asociējas ar Krišjāni Valdemāru. Nu un man šķita, ka "pareizāk" šoreiz būtu izmantot izdevību un pāris vārdos sīkiem izstāstīt, kas tas tāds ir un kāpēc viņš ir pieminēšanas vērts. Valdemāra muzejs gan bija slēgts, bet pie muzeja vārtiem savu vēstījumu varējām atstāt. Un patiesībā esam nolēmuši šī pasākuma ietvaros muzejos iekšā neiet, pretējā gadījumā uz Latvijas simtgadi ieceri pabūt visās Latvijas pilsētās nerealizēsim... Tad nu iečekojamies Ainažos un izlaižam goda līcīti līdz igauņu zemei. Turpat vecajā vietā ir vecais igauņu veikaliņš, kur nopirkt košļenes un slavenos igauņu salmiņus... :)

Bet vai jūs zinājāt, kas ir Latvijas futbola galvaspilsēta? Aha, es arī to uzzināju tikai pirms dažiem gadiem, ka tā ir Staicele. Tāpēc tīri simboliski savu vēsti atstājām tieši pie lielās futbolbumbas.

Un, starp citu, Staicele ir arī mana vīra dzimtā pilsēta... :p

Bet kad raidījuma "TE" sižetā Pauls Timrots apmeklēja Aloju, viņš uz vietējiem pilsētiņas darboņiem uzdoto jautājumu Ko redzēt Alojā? saņēma atbildi: Staiceli!... Nu, kaut kā tā apmēram, bet visai smieklīgi gan... Šķiet nedaudz nožēlojami, ka pašiem pilsētniekiem nav, ko parādīt un pastāstīt, kas pie viņiem interesants un nozīmīgs. Vienkārši jau ir atbildēt ar standarta frāzēm, ka te jau nekā nav un ka visi ir aizbraukuši prom, vecie vien palikuši. Bet man radās jautājums - kāpēc Alojā ir Ausekļa vidusskola? Aha! Izrādās, šī ir Ausekļa dzimtā puse. Žēl, ka pilsētas darboņi par to ir aizmirsuši... Bet mūsu kompānija bija pagodināta ar šīs vidusskolas absolventi un, protams, mēs savu vēsti atstājām Auseklim :) Un varējām bērniem izstāstīt, ka tieši viņš ir katros Dziesmu svētkos neiztrūkstošās "Gaismas pils" vārdu autors.

Esam diezgan izstaigājušies un mums ir palaimējies, ka uz siltajām svētku pusdienām varam iegriezties tieši pie vīramātes..

Kad esam sasildījušies, paēduši un Latvijai tostu uzsaukuši, nedaudz paciemojušies, braucam uz mūsu šodienas pēdējo pilsētu - Limbažiem. Nu ļoti tematisks maršruts mums šodien sanācis, jo Limbaži taču ir paša Baumaņu Kārļa pilsēta! Un, saprotams, ka atstājam savu sveicienu no Saulkrastiem tieši pie Baumaņu Kārļa pieminekļa.

Vakarā kļuvis jau pavisam lietains. Mēs gan vēl pabāžam degunu Limbažu pilsdrupās, sabučojam savus ceļabiedrus, kas mums sastādīja tik foršu kompāniju un nedaudz saguruši braucam mājās.
Šķiet, ka mūsu projekta pirmais cēliens izdevies gana labs... :)

Šodien kopā nobraukti 193 km.

Gaidām Latvijas 100 gadi

Šogad tā pavairāk sanāca dzīvoties pa māju. Un mājās man parasti fonā skan LR1. Jā, jā, dažam labam tā šķiet vecmodīga opīšu raidstacija, bet man liekas, ka nekā informatīvāka par LR1 nav. Tur ir visas dzīves aktualitātes, komentāri, ziņas, viedokļi. Tas ir radio, kas liek dzīvot laikam līdzi un, galvenais, - domāt! Tā kādudien klausījos programmu, kurā bija runa par to, ka kāda ģimene nolēmusi sagaidīt Latvijas simtgadi savās mājās, t.i., līdz simtgadei uzbūvēt paši savu māju un pie mājas - karoga mastu, kurā 2018. gada 18. novembrī uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu. Aizdomājos par mums, nedaudz iedvesmojos un sapratu, ka mums arī vajag kaut kādu savu mazo "ģimenes projektiņu", kā mums sagaidīt Latvijas simtgadi. Vēlāk gan arī tai pat radio dzirdēju, ka jau divus gadus iet vaļā šāda, tā teikt "akcija", - kad cilvēki uzstāda sev mērķi, ko vēlas paveikt līdz 2018. gadam. Kāds vēlas apgūt jaunu svešvalodu, kāds - atvērt savu mazo uzņēmumu, vēl kāds cits - iemācīties cept kliņģerus.

Sākumā domāju šā un tā, un vēl viskautkā. Varbūt apmeklēt visus Latvijas dižozolus? Varbūt apbraukt visu Latvijas sauszemes teritoriju? Tam bija jābūt kam tādam, ko izdarīt bez piespiešanās, bez lieka stresa, lai tas ir tā viegli, īpaši neiespringstot un 3 gadu laikā. Pārcilājot visus "par" un "pret" ar vīru izdomājām, ka varam apbraukāt visas Latvijas pilsētas. To var darīt kā ziemā, tā vasarā, bez īpaša aprīkojuma un kad vien laiks atļauj. Sapratām, ka arī mēs paši nebūt neesam visās pilsētās bijuši un tas varētu būt interesanti kā priekš mums pašiem, tā arī priekš bērniem. Taisnības labad jāsaka, ka abi pusaudži pagaidām gan nav spiedzošā sajūsmā, bet pamazām, kad jau redz, ka ideja tiešām virzās uz priekšu, arī viņi kļūst aizvien ieinteresētāki un domāju, ka pēc trīs (un vairāk) gadiem arī viņi būs priecīgi un gandarīti.

Un tā tapa mūsu ģimenes projektiņš "Latvijai 100" :) Ar domu - lai bērni visu mūžu varētu teikt un apzināties faktu, ka ir pabijuši visās 76. Latvijas pilsētās. Gan jau dzīve viņus pamētās arī pa pasauli, bet es ceru, ka šis piedzīvojums stiprinās viņos māju sajūtu un vairos apziņu, ka tikai Latvija ir viņu īstās mājas.

Tātad, šeit esmu atzīmējusi visas 76 Latvijas pilsētas. Dzeltenie, protams, ir Saulkrasti, tā ir mūsu pilsēta. No šejienes tad arī dosimies uz visām pārējām. Ar zilu atzīmēta Rūjiena - galējā Ziemeļu, Liepāja - galējā Rietumu, Daugavpils - galējā Dienvidu un Zilupe - galējā Latvijas Austrumu pilsēta.

Uz katru no pilsētām aizvedīsim kādu mazu, īpašu sveicienu no Saulkrastiem. Noliksim to kaut kur un gadījumā, ja kāds to atradīs un vēlēsies "paspēlēties mūsu smilšu kastē", tad viņš varēs ar to nofotografēties, atsūtīt mums bildi un mēs par to viņam aizsūtīsim mazu dāvaniņu. :) Bet tas viss ir tikai tā, kā saka "prikolam". Galu galā, mēs to darām priekš sevis un mūsu pamatmērķis nav dabūt kaut kādu atgriezenisko saiti. Bet, ja tā sanāks - tad jauki! Būs prieks, ka kāds mūsu spēlītē piedalās. :)

Nu ko. Sāksim šī gada 18. novembrī! 

Karma & reinkarnācija

Paramhansa Yogananda "Karma & reinkarnācija".
Zvaigzne ABC, 2010

Daži citāti:

1. Par nāvi: Tāpat kā elektrība nebeidzas, kad saplīst elektriskā spuldze, arī mūsu īsto patību nepārtrauc nāve. Tā tikai pārceļas uz bezgalīgo Visuresošo Patību.

2. Par reinkarnāciju bībelē: Jēzus sacīja: "Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina..." "Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju." (Mateja ev. 17:12-13). Jēzus vārdos mēs izlasām skaidri formulētu reinkarnācijas likumu. Pravietis Ēlija bija dvēsele konkrētā ķermenī. Kad šis ķermenis nomira, viņa dvēsele devās uz Debesīm un atgriezās uz Zemes nākamajai reinkarnācijai, iemiesodamās Jāņa Kristītāja ķermenī. Ko citu šis citāts varētu nozīmēt kā vien to, ka pravietis Ēlija atdzima kā Jānis Kristītājs?

3. Par to, kāpēc neatceramies iepriekšējās dzīves: Labi, ka neatceramies iepriekšējo dzīvju skolā gūto smago pieredzi, jo noteikti negribētu vēlreiz piedzīvot tās grūtības. Nespēdami aizmirst pagātnes ciešanas, mēs varētu just nepatiku pret pienākumu atkal būt labiem. Iespējams, mūs garlaikotu atkārtošanās vai arī mēs justos pārāk bezspēcīgi kaut ko mainīt, lai kā gribētu. Ja mēs atcerētos savas iepriekšējās bērnības, jaunības un vecumdienas, mums negribētos vēlreiz piedzīvot bērnības delverības, jaunības komēdijas un vecumdienu traģēdijas. 

Padomājiet, kāda svētība ir reinkarnācija! Tā sašķaida veco un sagrabējušo mūsu dzīves automašīnu un uzdāvina pilnīgi jaunu modeli, kurā vismaz varam mēģināt uzvarēt dzīves sacīkstēs!

Par domu nozīmīgumu...

"... Tāpēc ir svarīgs viss, ko mēs domājam, jo domas pārvēršas par vārdiem un vārdi savienojas ar radītāju. Iedomājieties, viss šajā pasaulē ir radīts vienīgi jums! Visi apkārtējie cilvēki šeit ir tikai un vienīgi jūsu dēļ! Visu, ko gribat, jūs varat izmainīt, tikai jums vajag kādu dienu aptvert, ka jūs esat līdzradītājs. Jums vajag aptvert, ka esat savienots ar radītāju. Piemēram, ja esat nelaimīgs, jūs varat aizmukt. Aizbraukt prom. Bet droši vien jūs jau nojaušat, ka tur, kur nokļūsiet, viss notiks pēc tā paša scenārija. Jūs varat arī palikt turpat, kur esat, un turpināt gausties par nelaimīgajām situācijām un sliktiem kolēģiem. Bet ir trešā iespēja - jūs varat sākt mainīt sevi, un tad jūs ieraudzīsiet, kā izmainās situācija jums apkārt. Jūs esat visa iemesls un sekas."

Varis Vētra, žurnālā "Citādā Pasaule" Nr. 17 (132) 2015

Š. M. Vidors - Tokāta no 5. simfonijas

Šovasar kādā svētdienas dienā abas ar mammu ļāvāmies uzaicināties nedaudz padauzīties apkārt un aizšaut līdz Jaunpiebalgai, kur Sv. Toma ev. lut. baznīcā notika neliels koncertiņš. Tajā uzstājās Ērika Jonīte un Jeļena Privalova-Epšteina. Ērika pati gan ir ērģelniece, bet šajā koncertā varējām dzirdēt viņas soprānu. Ļoti patīkams balss tembrs, taisni kā radīts rāmam vasaras svētdienas rītam :) Ērikas dziesmas mijās ar Jeļenas ērģeļmūzikas skaņdarbiem, bet koncerta izskaņā dzirdējām Š. M. Vidora 5. simfonijas Tokātu. Jā, koncerta repertuārs bija salikts ļoti veiksmīgi, jo šis pēdējais skaņdarbs neliek mieru manam prātam nu jau vairāk kā 10 dienas... Atjaunotā Jaunpiebalgas baznīca, mūzika, ērģeļu varenā skaņa, un - domas aizlido... :) Ja gribas tuvināties visumam, tas ir jāpiedzīvo... :)

P.s. Video no youtube. Tokāta Sebastian Kuechler-Blessing izpildījumā.

Solar system

Viena nu jau diezgan pasena, taču neatrādīta padarītā atskaitīte...

Stāsts sekojošs: kopš esmu aizrāvusies ar astroloģiju, protams, manu prātu pārņēmušas planētas, to daba un ietekme uz cilvēku un ne tikai. Tomēr šī mana jaunā (vairs jau ne tik jaunā) aizraušanās nav atrāvusi mani no mana nu jau ilggadīgā hobija - izšūšanas. Gluži otrādi - man ļoooti gribējās izšūt kaut ko no astroloģijas tēmas. Ilgi meklēju piemērotu shēmu, līdz atradu. Tikt pie kopētas bezmaksas shēmas man tomēr neizdevās, tāpēc šī bija viena no tām retajām, kuru pirku. Jo man vajadzēja šo, un tikai un vienīgi šo - Saules sistēmu.

Motīvs diezgan paliels - 35 x 35 cm.

Kad šuvu, vēl īsti nezināju un nebiju pārliecināta, ko es ar šo motīvu gribēšu iesākt. Kā vienmēr, zināmais bija tikai viens - negribu pie sienas karināmu gleznu. Tā kā motīvs paliels, īpaši daudz variantu nebija un beigu galā paliku pie domas par somu. Gribējās vienu tādu "tematisko", ar ko doties uz dažādām astroloģijas lekcijām, semināriem un nometnēm. :)

Saucu palīgā jau sen pārbaudīto vērtību Klēru un viņa manis izšūto motīvu iedarināja, lūk, šādā somā:

Jā, soma paliela, varu tajā salikt kā visādas mapes un klades, tā arī portatīvo datoru. Nēsāju to jau divus gadus, reiz nācās pat nest uz ķīmisko tīrītavu... Un tas nozīmē tikai to, ka - jā, tā lietojas kārtīgi. :) Šobrīd jau stūrīši taisās padilt un tā... Bet astroloģijas soma man ir labu labā. :)

Dizains: Tereena Clarke. Šūts uz melnas 18 izmēra Aidas ar DMC diegiem. Izmantots 51 krāsu tonis.

Lielā reinkarnācijas grāmata

Rojs Stemans "Lielā reinkarnācijas grāmata. Liecības par mūsu iepriekšējām dzīvēm".

Apgāds "Lietusdārzs"

Godīgi sakot, kad iegādājos šo grāmatu, sagaidīju no tās kaut ko vairāk / kaut ko citu. Lasīju un tā šķita ļoti teorētiska un diezgan garlaicīga, samērā sauss savāktu faktu uzskaitījums. Līdz šim vēl nevienu ezotērikas grāmatu nebiju lasījusi ar tādu garlaicību un gaidām pēc kaut kā vairāk. Bet izlasīt līdz beigām gribējās - ja nu gadījumā pašās beigās atrodu kādu spārnotu frāzi, kas tieši šobrīd man būtu vajadzīga un noderīga? Bet neatradu... :)

Vien pāris citāti. Vispārzināmas lietas, vien citiem vārdiem:

"Ticību reinkarnācijai mēs mēdzam uzskatīt par "Austrumu" filozofiju, bet [...] šo doktrīnu atbalsta daudzi Rietumu cilvēki. Turklāt vairumā gadījumu ticība nesakņojas kādā konkrētā reliģiskā pasaules uzskatā, bet drīzāk personiskajā pieredzē, liekot lietā loģiku, lai izprastu cilvēces evolūcijas pamatā esošos procesus un nonāktu pie slēdziena, ka mūsu būtības kodols ir neiznīcināma dvēsele."

"Daudziem cilvēkiem - iespējams, pat vairākumam - interese par reinkarnāciju nozīmē [...] mēģināt labāk izprast sevi vai atklāt jēgu savai pašreizējai dzīvei, salīdzinot to ar varbūtējo labklājības, piedzīvojumiem un vēsturiskiem notikumiem bagāto iepriekšējo eksistenci".

Viņpus laika, kur nemirstība

Braiens L. Veiss "Viņpus laika, kur nemirstība".
Apgāds Zvaigzne ABC

"... mūsu ēras 325. gadā Romas imperators Konstantīns Lielais un viņa māte Helēna Jaunajā Derībā bija izsvītrojuši jebkādu informāciju, kas attiecās uz reinkarnāciju. Otrais Konstantinopoles koncils, kas norisinājās 553. gadā to apstiprināja un pasludināja reinkarnācijas ideju par ķecerību. Acīmredzot baznīcas pārstāvji uzskatīja, ka reinkarnācijas ideja varētu vājināt augošo baznīcas ietekmi, dodot cilvēkiem pārāk daudz laika pestīšanas iegūšanai. Tomēr sākotnējo informāciju atcelt nebija iespējams, agrīnie baznīcas tēvi bija apstiprinājuši reinkarnācijas koncepciju..."

"... Pacietība un piemērotā brīža sagaidīšana... viss notiek īstajā laikā. Dzīvi nevar sasteigt, to nevar izstrādāt kā grafiku, kā to daudzi gribētu. Mums jāpieņem tas, kas tiek dots šajā brīdī, un nevajag lūgt pēc kā vairāk. Dzīve ir bezgalīga, mēs nekad nemirstam, tāpat kā nekad pa īstam nedzimstam. Mēs tikai dodamies cauri dažādiem posmiem. Beigu nav..."

"... Ir sapratnes līmenis un pārejas līmenis. Mēs nākam no vienas dzīves un, ja uzdevums ir pabeigts un sapratne ir gūta, dodamies uz nākamo dimensiju, uz citu dzīvi. Sapratnei jābūt pilnīgai. Ja tā nenotiek, mēs nevaram doties tālāk... tad tas jāatkārto, jo neesam sapratuši. Mums jāiegūst daudzpusīga pieredze. Jāpiedzīvo gan došana, gan ņemšana..."

Izšūšanas rāmja pārvērtības

Vārdu sakot, vienā jaukā dienā es izdomāju, ka mans vecais, labais, uzticamais izšūšanas klēpjrāmis ir garlaicīgs un novecojis:

Lietas labā kaut kas jādara. Jaucu ārā:

Nokrāsoju zelta krāsā un pārklāju ar plaisājošo laku:

Tad nokrāsoju brūnu:

Tāds jokains jau sanāca... Kaut kas tur īsti nenostrādāja. Uzklāju vēl tumšbrūnas salvetes gabaliņus, uz brūnā fona salvetes motīvs ir pazudis, zelta apakšējā krāsa tikpat kā nav redzama. Bet, neskatoties ne uz ko, mans rāmis ir ieguvis jaunu imidžu. Un man tas tīri labi patīk :)

Vasaras zaļumi ziemas maltītēm

Atradu šo padomu tepat kaut kur internetā. Tasty.lv ? Jā, varbūt tur. Nolēmu izmēģināt, kas tur sanāks. Tātad:

1. Ņemam visus vasaras zaļumus, ko dārzā var atrast:

2. Smalki sagriežam:

3. Saberam ledus formiņās:

4. Pārlejam ar kausētu sviestu un liekam saldētavā sasaldēties:

5. Nākamajā dienā ņemam ārā no formiņām:

6. ... saberam plastikāta maisiņā un noglabājam saldētavā:

Ziemā ņemsim ārā pa vienam gabaliņam un liksim klāt siltajiem ēdieniem. Vajadzētu būt svaigi un garšīgi.

Bišķi padauzīties uz Grona Lund Stokholmā

Stāsts par veiksmi Tallink loterijās ir atsevišķa ieraksta vērts, šoreiz gan par to daudz neizplūdīšu. Bet kārtējais vinnests ir un, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jau savlaicīgi nolēmām: ja es vai Undīne atkal vinnēsim kruīzu, ņemsim līdzi mūsu foršās kompanjones Ingu un Beāti un brauksim padauzīties pa Grona Lund Stokholmā. Sacīs - darīts: vinnests ir mūsējais un Inga ar Beāti ir braucienam gatavas. Rezervējām A kajīti uz M/S Isabelle un laižam dzīvē. Kopš 2013. gada neesam bijušas atrakcijās un nu atkal esam satraukuma pilnas.

Atkāpei no tēmas virsraksta: kruīzs Rīga - Stokholma ir labs atpūtas veids, lai atslēgtos no ikdienišķās rutīnas. Forša kompānija, moto tver_dzīvi_viegli un.... dzīve ir skaista! :) Ostā esam četros pēcpusdienā. Uzkāpšana uz kuģa ir līdz pl. 17:00 un viena stunda ir pilnīgi pietiekams laiks, lai izstāvētu rindu un reģistrētos braucienam (loterijas dāvanu kartes ir jāreģistrē un jānodod pie reģistrācijas, tāpēc šādos gadījumos nevar izmantot reģistrēšanās termināli, kas ir viena ļoti laba, ērta un ātra padarīšana). Šoreiz mums ir A kajīte, kas atrodas uz 6 klāja. Kajīte ar lodziņu, ārā pavasara pilnbrieds un mūsu izklaide var sākties.

Ko sadarām uz kuģa? A visu ko. Šoreiz bija jāskatās arī pasaules čempionāts hokejā. Inga kā jau Inga, uz līdzenas vietas atrod kopīgu valodu ar pilnīgi svešiem cilvēkiem un mēs iepazīstamies ar veselu bariņu puišu. Kopā jautrāk, kā sacīt... Hokeja rezultāts gan šoreiz neiepriecina, bet mēs taču tveram_dzīvi_viegli. Kā vienmēr, uz kuģa esam iegādājušās loterijas biļetes. Jāgaida pl. 23:00, kad sāksies izloze. Līdz tam vēl paspējam piedalīties arī bingo spēlē, kas mums, diemžēl, nav veiksmīga. Tomēr mūsu loterijas fortūna nebeidz sākties un Beāte izceļ saldumu somu. Prieciņš :) 

Ar kruīza vadītāju Andri šoreiz mums gan nav veicies, izloze notiek zibenīgi un bez īpašām atrakcijām un pus 12-os jau tā ir beigusies, bet mēs ejam uzdziedāt karaoki. Tad vēl bišķi pa disenīti un ap diviem naktī dodamies pie miera. 

Mošanās A kajītē ir pavisam jauka - ārā spīd saulīte un gar logu slīd dažāda lieluma šēras, uz kurām izvietojušās lielākas un mazākas svensonu vasarnīcas. Mazi kuģīši izvadā uz tām savus iedzīvotājus, dažāda izmēra jahtas braukalē šurpu - turpu. Dzeru brokastu kafiju gultā un priecājos. Vienīgā neērtība šajā rītā - kafiju nācās pagatavot pašai. Bet ilgojos pēc sava gultā_kafijas_pasniedzēja ne tikai dēļ tā, ka pašai jāvāra kafija.. :*
Ar izkāpšanu Stokholmā īpaši nekavējamies, jo mums ir vajadzīgs laiks. Gājiens līdz Grona Lund ir vismaz pus stunda, bet ap 12-iem mēs jau esam klāt. Nopērkam ieejas biļeti un, ņemot vērā jau iepriekšējo pieredzi, zinām, ka mums jāiegādājas dienas biļete (aproce) visām atrakcijām. Mūsu prieki sākas ar valcerēšanu krūzītēs 

un koordinācijas treniņu Lustiga Huset.

Tas tā - priekš iesildīšanās, tā sacīt. Tad uz Vilda Musen un divreiz uz Jetline.

Tad Twister un Kvasten. 

Protams, divreiz arī uz Fritt Fall un beigās paspējam izstāvēt arī rindu uz Insane.

Atskatoties, mūsu favorīt atrakcija viennozīmīgi (jau atkal) paliek brīvais kritiens Fritt Fall. Skaisti! Tādu skatu uz Stokholmu no putna lidojuma reti kurš būs redzējis... :p

Neliels komentārs par maksu Grona Lund. Šajā parkā ir salīdzinoši neliela maksa par ieeju (apm. 11,50 EUR). Tā jāpērk visiem. Un tad pašā parkā iekšā par katru atrakciju jāmaksā atsevišķi ar īpaši nopērkamiem kuponiem. Katrai atrakcijai der noteikts skaits kuponu. Bet var arī pirkt dienas biļeti (aproci) uz visām atrakcijām, kas maksā apm. 35,- EUR. Jau otro reizi mēs pārliecinājāmies, ka par to laiku un atrakcijām, uz kurām mēs paspējam, izdevīgāk ir pirkt šo dienas biļeti. Šoreiz piefiksējām diezgan precīzi un mūsu ietaupījums sanāca 24 EUR uz vienu cilvēku. 

Laiks mūs lutināja - spīdēja saulīte, bet nebija par karstu. Cilvēki bija daudz, bet arī ne tik daudz, lai paspētu apgrūtināt. Rindās uz atrakcijām stāvējām minūtes 15 līdz 25. Un četras stundas paskrēja nemanot. 16-os jau devāmies ārā no parka. Izsalkuma remdināšanai un ceļa īsināšanai nopirkām pa saldējumam un gājām uz kuģi. 

Atpakaļceļš, protams, bija ilgāks - esam gana sagurušas no tādas dauzīšanās, tomēr šoreiz uz kuģa ieradāmies savlaicīgi... ;)

Inga aiziet skatīties hokeju, bet mēs ar meitenēm paliekam padzīvoties kajītē. Kad Inga atgriežas "ar himnas saucieniem uz lūpām", ir skaidrs, ka mūsējie šoreiz ir uzvarējuši. Nogurums dara savu, bet labs izdomājums uz kuģa tāpēc ir sauna un džakuzi. Par salīdzinoši simboliskām naudiņām tas ir labs veldzējums un atpūta mūsu sagurušajām kājiņām. Tā paiet mūsu otrais vakars uz M/S Isabelle. 23-os, protams, atkal ejam uz loteriju. Kā jau teicu, mūsu loterijas fortūna nebeidz sākties un Undīne vinnē 6-us Tallink vīnus. :)

 

Bet es tikai nodomāju, ka vinnēt kruīzu šoreiz būtu vienkārši bezkaunīgi, ņemot vērā faktu, ka tikko izmantojām akcijas iespēju un uz 19. jūniju norezervējām kārtējo kruīza ceļojumu par uzkrātajiem Club one bonusa punktiem... 

Bet Rīga mūs sagaidīja silta un saulaina, kā jau Mātes dienai tas piestāv.

Turpinājums sekos pēc 19. jūnija... :D

Interesentiem (t.sk. man pašai) izmaksas uz diviem braucējiem:

A kajīte: 67,- EUR

Pārtika (ēdienreizes uz kuģa šoreiz neņēmām): 30,- EUR

Ieeja Grona Lund: 23,- EUR

Atrakcijas Grona Lund: 70,- EUR

Sauna uz kuģa: 6,- EUR

Izdevumi no sērijas "bezkānoteiktivariztikt": 33,- EUR

Kopā: 229,- EUR

Vienkārši dievīga medus kūka

Medus kūka - latviešu virtuves klasika. Receptes pieejamas visdažādākās un simtiem. Bet šī, šķiet, ir visklasiskākā, tāda, kas tiešām atbilst savam nosaukumam, jo medus te vajadzīgs nevis ēdamkarote vai pārītis, bet diezgan daudz. Sensenos laikos šo kūku gatavoja mana vīramāte un viņai vienmēr tā sanāca izcila. Un ar laiku arī es šo recepti iemācījos un tagad ik pa laikam mēdzu šo kūku gatavot jau gadus 15. 

Ķeramies klāt.

1. Nepieciešamie produkti:

* medus. Nekad nezinu, cik pēc svara vajadzīgs, jo viņš jau tāds smags produkts. Es parasti skatos pēc tilpuma - tāda 180 ml krūzīte būs vajadzīga. Vecos laikos bija tāds labs atskaites punkts (un tā man tas atmiņā arī ir ierakstījies) - majonēzes burciņa ar medu :)

* soda. Apmēram viena deserta karote (vai arī tējkarote ar kaudzi. vai arī strīķēta ēdamkarote)

* 3 olas

* milti. Jāskatās no mīklas konsistences, varētu iziet kādas 3 glāzes

* skābs krējums (25 %) - vismaz 1 l (ja ne vairāk. Tas atkarīgs, cik tortes kārtas sanāk)

* cukurs - receptē bija 1 glāze. Bet es lieku nedaudz mazāk. Tas atkarīgs, cik nu liels saldummīlis katrs ir

* drupināti valrieksti. Kāda sauja, varbūt divas. Atkarīgs, cik ļoti tie garšo un starp cik kārtām gribēsies tos likt. Mēs parasti neliekam nemaz (jo mums alerģija). Bet tādu foršu, īstu medus kūkas smeķi tie piedod gan..

2. Ķeramies klāt mīklas gatavošanai (tā gatavojas salīdzinoši vienkārši un ātri, tāpēc es uzreiz arī ieslēdzu karsēties cepeškrāsni).

- medu liek katliņā un karsē (pēc visiem gostiem - ūdens peldē. Bet es slinkoju, lieku vnk uz mazas liesmiņas), līdz tas izkusis un pēc konsistences palicis pavisam šķidrs. Tad

- liek klāt sodu. Tā to medu uzputos, tāpēc jāuzmanās, lai nepāriet pār trauka malām. Kad tas būs tāds smuks un pufīgs,

- pievieno 3 sakultas olas. Pufīgums sakritīsies, katliņā būs šķidra masa, kurai

- ber klāt miltus. Un te jāskatās tas miltu daudzums. Ja būs par maz, mīkla būs par šķidru, ja par daudz - būs grūti samaisīt un smērēt uz pannas. Vārdsakot, tai mīklai jāsanāk tādai diezgan pabiezai. Miltu daudzums būs atkarīgs gan no tā, cik sākotnēji paņemts medus, gan no olu lieluma, bet varētu iziet līdz kādām 3 glāzēm.

Rezultātā mīkla būs tāda pabieza un ķepīga un tādai tai arī ir jābūt:

3. Sākam cept kārtas. Es parasti lietoju divas apaļās pannas - kamēr viena kārta cepās, otru jau zieķēju ar mīklu. Kas svarīgi - pannai jābūt sausai, nekādas taukvielas nav vajadzīgas! Ņem pa ēdamkarotei mīklas, liek uz pannas un zieķē virsū. Apmēram šādi: 

4. Kārtas cepās diezgan ātri - 200 grādu temperatūrā katra kārta izcepas kādās 3 - 5 minūtēs. Kamēr viena cepās, iepriekšējo ņemu nost no pannas, pannu nomazgāju uz zieķēju jaunu kārtu. Jā, pannai jābūt tīrai, citādi tā gatavā kārta grūti nāk no pannas nost:

No šī mīklas daudzuma man parasti sanāk kādas 9 - 12 tortes kārtas. Kā jau minēju, tas atkarīgs no medus daudzuma, no olu lieluma un arī tā, cik daudz milti pielikušies. Vienu kārtu atlieku malā, no kā gatavot bruzgulīšus tortes sāniem un - 

5. Gatavojam tortes pildījumu: pavisam vienkārši - skābo krējumu sajauc ar cukuru. Kas svarīgi (un pārbaudīts!!) - šoreiz te nederēs nekāds 10 - 15 % krējums vai krējuma izstrādājums. Te ir vajadzīgs kārtīgs, biezs, ideālā gadījumā - kārtīgs lauku krējums ar saviem vismaz 25 %. Starp katru kārtu liek kādas 4 ēdamkarotes krējuma:

Nu jā, un tad kādās pāris kārtās var piebērt arī tos valriekstus.

6. Tad paņemam to vienu atlikto kārtu un sagriežam mazos kubiciņos, ar ko aplipinām kūkas malas:

7. Nu un pa virsu jau tas, kas mājās ir un ko sirds kāro. Šoreiz mums sanāca šādi:

Kūkai ir jāsanāk tādai slapjai. Viņa ir garšīga ar to, ka nav sausa, nav kraukšķīga. Tāpēc, kā mana vīramāte reiz sacīja - nevajag žēlot produktus. Īpaši krējumu. Un tas ir jāliek bagātīgi.

Gatavo kūku uz nakti liek vēsā vietā.

Gatavošanas laiks - kāda pusotra stunda.

Mans lielākais kritiķis, protams, ir Undīne. Un, ja jau viņai šī kūka garšo, tad tas ir nopietns rādītājs :)

Lai labi garšo!

Manas meitas topošajām vīramātēm

... pastāv kāda skumja likumsakarība, proti, bērni dzimst un tauta vairojas tikai tajās zemēs, kur pastāv gadu tūkstošos noliktā kārtība, patriarhāts un skaidri nodalītas dzimumu lomas...

... zēniem vajag stingras robežas! Mūsdienās māmiņām šķiet, ka ar stingru disciplīnu un aizliegumiem mēs bērniem kaut ko atņemam - brīvību, tiesības, laimi. Tā gan nav tiesa. Brīvība un visatļautība nav viens un tas pats. Robežas bērniem ir vajadzīgas, jo īpaši zēniem. Kaut vai... lai tās varētu pārkāpt.

Puikam jādod iespēja krist, kauties, panākt savu un arī smagi zaudēt. Pakauties, ja vajag, un spēlēt kariņu.

Jo:

Nevajag audzināt paklausīgus zēnus. [...] No paklausīgiem zēniem izaug paklausīgi vīrieši, bet kam tādi vajadzīgi? Vai vēl ļaunāk - kurš vēlas vīru, kas visu mūžu klausa savai māmiņai? Vīrietis bez iniciatīvas - tas nozīmē bez kaislības pret dzīvi. Vai tāds ir vīrietis, kas spēs parūpēties par savu sievieti, par ģimeni? Tieši otrādi - kādam vienmēr būs jāparūpējas par viņu!

No Dagnijas Asares raksta "Kā izaudzināt īstu vīrieti?" 28.01.2015. (899) žurnālā "Ieva".

Kāzu dāvanā - fotoalbums

Ja laulāties nolēmuši ļoti tuvi un mīļi cilvēki, ar visa laba vēlējumiem šajā dienā gribas viņiem uzdāvināt īpaši viņiem gatavotu dāvanu. Īpašu, labu domu ietvertu, ar mīlestību gatavotu, personisku dāvanu. Tieši tāpēc jau pagājušajā gadā pie saviem īpašniekiem tālu ceļu mēroja šāda dāvana:

Tagad albums savu vietu atradis pasaules otrā malā - Teksasā, ļoti jaukā jaunā ģimenītē. Lai viens otru satiktu, Andai un Andrew bija jāmēro ļoti tāls ceļš vienam pie otra, bet tas nu ir darīts - viņi ir satikušies, viņi ir salaulājušies kopā ar savām ģimenēm gan tur, ASV, gan arī šeit, Latvijā, un nu jau gandrīz gadu viņi priecājas par savu Dieva dāvanu - dēliņu.

Ceru, ka albums glabās šī jaunā, skaistā pāra dzīves skaistākos mirkļus un reiz pienāks laiks, kad tas atgriezīsies šeit, Latvijā, un es varēšu to pāršķirstīt un skatīt daudz laimīgu fotogrāfiju.

Izšuvums uz kāda mājas krājumos atrasta auduma, kas atbilst apmēram 18 izmēra Aidai. Šūts ar vienu DMC pavedienu. Dizains - Design Works. Gatava darba izmērs - 31 x 31 cm, kas pārvilkts pār albuma vāku. Pats albums no Purpura.

Roberta Ziemassvētku zeķe

Šis ir viens no diviem maniem pagājušā gada padarītajiem darbiņiem. Sākums bija ļoti daudzsološs, pašu izšuvumu pabeidzu diezgan lielā megatempā jau gada sākumā un tad darbiņš nogūla plauktā. Kad pie sliekšņa bija pirmā Advente, steidzīgi vilku laukā, lai pabeigtu bb un sašūtu pašu zeķi. Jā, arī šo zeķi gan izšuvu, gan sašuvu pati. Lai arī pilnīgi neprofesionālā izpildījumā, tomēr - pati. Un man pašai ir gandarījums, ka - lai nu kā - bet darbiņš no A līdz Z ir manā izpildījumā.

Un tā kopš 2014. gada mūsmājās Ziemassvētkus palīdz sagaidīt divas Ziemassvētku pārsteigumu zeķes. Un esmu nolēmusi tās sašūt visiem mājiniekiem, arī pieaugušajiem. Ne jau tāpēc, ka viņiem baigi vajag, bet tāpēc, ka:

1) man gribas šūt;

2) zin, cik smuki kādreiz izskatīsies pie kamīna tik daudz zeķes vienuviet? Paša kamīna gan vēl nav, bet gan jau būs;

3) arī pieaugušajiem Ziemassvētki ir brīnumu laiks... un kas gan tos brīnumus radīs, ja ne mēs paši un viens otram? :)

Šūts uz balta Jubilejas auduma. Dizains - Dimensions. Diegi konvertēti no DIM uz DMC. Jāsaka - ar dažiem fēleriem. Citiem iesaku uzmanīties.. ;)

Annas māsiņai Madarai

Šķiet, pavisam nesen, bet, ja tā paskatās - pirms četriem (!!!) gadiem draugu meitiņai Annai uzdāvināju fotorāmīti. Ne čiku, ne grabu, bet Annas māsiņa Madara nupat nosvinēja savu ceturto dzimšanas dienu. Jā, jā, ielienu stūrī nokaunēties... :( ...jo tikai tagad pabeidzu šo pavisam vienkāršo eņģelīša motīvu. Arī Madariņai izgatavoju fotorāmīti. Rāmīša nostiepšanā jau sajutos bez maz vai guru - diezgan veiksmīgi nostiepu uz kartona un apstrādāju fotogrāfijai paredzētās vietas stūrīšus. 

Ar rezultātu esmu apmierināta, arī pantiņš man patīk, kaut arī ļoti ilgi to meklēju un atbilstoši pielāgoju, taču darvu manā medus mucā piedod pats ierāmējums. Likās - nu kas tur fotorāmītis? gan jau jebkurā vietā to viegli uztaisīs. Tuvākā vieta bija Berģu Depo. Un pēdējā... nekad vairs tur nedošu neko rāmēt. Darbiņš knapi turas iekšā, šim konkrētajam rāmītim ir nedaudz par biezu. Aizmugurējās kājiņas nav, līdz ar to uz kādas virsmas to neuzlikt. Āķīši, ar kuru palīdzību piekārt rāmīti pie sienas, ļurkājas, nāksies pārlikt citus.. Pie tam - pasūtīju matēto stiklu, bet, mājās atbraucot, secināju, ka stikls ir parastais.. Nu, tāds rūgtums bik.. Bet, ja šiem it kā sīkumiem nepievērš uzmanību, lielos vilcienos - man pašai šis darbiņš tīri labi patīk! :)

P.s. Šūts uz balta Jubilejas auduma. Dizains - Janlynn.

Mazi zodiaka zīmju fiņķiki

Šī gada sākumā, kad atkal veiksmīgi tiku pie brīvāka laika, vajadzēja iespēt nokavēto - noskatīties mana iemīļotā seriāla "Grejas anatomija" pēdējās sezonas sērijas. Zināmu laiku tas prasīja, bet, kā zināms, es neprotu tā vienkārši skatīties tv, man tā šķiet nereāla laika izšķiešana. Un arī pirksti niezēt niezēja pēc krustiņiem. Paķēru pirmo, kas bija pa rokai, jo nebija laika lūkoties prioritātēs. Tā nu skatījos savu seriālu un uz plastikas sašuvu visas 12 zodiaka zīmes. Tad īsti nevarēju izgudrot, kur lai viņas liek... :D Kā zināms, man patīk krustiņdarbu praktisks pielietojums. Pavēros mājās visapkārt un izdomāju tās pielīmēt pie lielajiem dokumentu knaģiem. Knaģu pietrūka... :D Bet nekas, piepirkšu. Pie knaģa pielīmēju ar karstās līmes pistoli un aizmuguri noslēpu, pielīmējot baltu filcu. Tagad man ir tādi knaģi kā nevienam :)

Atgriešanās

Nu tā. I'm back. Yolo! Savas dzīves virpuļos biju nedaudz pametusi šo savu papļāpāšanas_ar_gudru_cilvēku - t.i., ar sevi - vietiņu. :) Nu lab, lab, nereti pa kādam komentāram parādās, paldies par tiem. Ir jau tīri patīkami, ja kādreiz manu divvientulību ar sevi patraucē kāds patīkams iestarpinājums. Tomēr, lai arī krietns laiciņš jau pagājis kopš pirmā ieraksta šeit (un arī kopš pēdējā), būtībā nekas nav mainījies - esmu šai vietnē, lai pabūtu ar sevi. Īpaši šo vietiņu nevienam nereklamēju, to zina vien dažs, ar ko man nav iebildumu padalīties ar saviem mazajiem ikdienišķajiem piedzīvojumiem - savām mazajām ikdienišķajām laimītēm, ar mazajiem ikdienišķajiem priekiem. Dažreiz arī ar skumjām. Un ar savu filozofiju...

Njā.... vienīgi nosaukums ir mainījies. Kāpēc? Vienkārši - sajutu, ka gribu citu nosaukumu. Esmu daudz mainījusies, dažādi notikumi ir notikuši manā dzīvē, dažādas pārdomas un iekšējas transformācijas. Prasīties prasījās pēc jauna nosaukuma. Tā nu tagad esmu Kadiķogu uzlējums.

Bloga nosaukuma maiņa tīri tehniski prasīja bik čakaru - nācās iziet cauri visām jau publicētajām ziņām - pārbaudīt saites, pie reizes palaboju kādas nepamanītas kļūdiņas.

Labsir! Lai dzīvo mans kadikoguuzlejums.blogspot.com !