ceturtdiena, 2015. gada 13. augusts

Viņpus laika, kur nemirstība


Braiens L. Veiss "Viņpus laika, kur nemirstība".
Apgāds Zvaigzne ABC

"... mūsu ēras 325. gadā Romas imperators Konstantīns Lielais un viņa māte Helēna Jaunajā Derībā bija izsvītrojuši jebkādu informāciju, kas attiecās uz reinkarnāciju. Otrais Konstantinopoles koncils, kas norisinājās 553. gadā to apstiprināja un pasludināja reinkarnācijas ideju par ķecerību. Acīmredzot baznīcas pārstāvji uzskatīja, ka reinkarnācijas ideja varētu vājināt augošo baznīcas ietekmi, dodot cilvēkiem pārāk daudz laika pestīšanas iegūšanai. Tomēr sākotnējo informāciju atcelt nebija iespējams, agrīnie baznīcas tēvi bija apstiprinājuši reinkarnācijas koncepciju..."

"... Pacietība un piemērotā brīža sagaidīšana... viss notiek īstajā laikā. Dzīvi nevar sasteigt, to nevar izstrādāt kā grafiku, kā to daudzi gribētu. Mums jāpieņem tas, kas tiek dots šajā brīdī, un nevajag lūgt pēc kā vairāk. Dzīve ir bezgalīga, mēs nekad nemirstam, tāpat kā nekad pa īstam nedzimstam. Mēs tikai dodamies cauri dažādiem posmiem. Beigu nav..."

"... Ir sapratnes līmenis un pārejas līmenis. Mēs nākam no vienas dzīves un, ja uzdevums ir pabeigts un sapratne ir gūta, dodamies uz nākamo dimensiju, uz citu dzīvi. Sapratnei jābūt pilnīgai. Ja tā nenotiek, mēs nevaram doties tālāk... tad tas jāatkārto, jo neesam sapratuši. Mums jāiegūst daudzpusīga pieredze. Jāpiedzīvo gan došana, gan ņemšana..."

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru