svētdiena, 2011. gada 18. septembris

Ābolu - biezpiena sacepums


mmmm.... Pašlaik ēdu un ir baigi labs. :)
Tātad. Ir rudens (ja nu gadījumā neesiet pamanījuši). Tam par pierādījumu šodien redzēju miiiiiiiiilzīgu dzērvju kāsi. Šiverējos pa virtuvi; tā kā saulīte šodien pa zemes virsu staigāja, durvis uz pagalmu bija vaļā un pēkšņi es dzirdu tādas neizprotamas, skaļas skaņas. Tā kā dzērves, bet bišku tā kā par traku. Vai kaimiņu puišelis būtu kādu drandaļotu palaidis, vai? Eju uz sliekšņa lūkoties. Mīiiiļā magonīt!!! Tik milzīgu dzērvju kāsi es tiešām nebiju redzējusi! - viens tāds milzīgs kāsis un vēl kādi pieci citi kāši viens iekš otra! Un bļauj visas kā trakas! Stāvu un brīnos - cik iespaidīgi...
Bet atgriežoties pie rudens. Ābolu laiks. Svētdiena. Tā vien prasās kādu svētdienas pīrāgu izcept. Eju meklēt kādu recepti. Cālis parasti zina visu un šo recepti arī dabūju cālī:

Sastāvdaļas:
750 g šķēlītēs sagriezti āboli
4 olas
150 g cukura (ņēmu parastu, ne kādu tur īpaši smalko)
1 rīvēta cidonijas miziņa (jā, jā, citrona man nebija, pierīvēju vienu cidoniju)
1 paciņa vaniļas cukura
500 g biezpiena
125 g manna
1/2 paciņa cepamā pulvera

Olu dzeltenumus saputo ar cukuru. Pievieno cidonijas miziņu un vaniļas cukuru. Pievieno biezpienu, mannu, cepamo pulveri. Visu kārtīgi sakuļ.
Atsevišķi saputo olas baltumu stingrās putās un iecilā biezpiena masā. Pašās beigās visam pievieno ābolus.
Cep 200 grādu temperatūrā apmēram 35 minūtes.


Bija labs. Iesaku arī citiem.

P.s. Man tas sacepums prasās maaķenīt saldāks. Bet tas jau atkarīgs no āboliem un gaumes.. Un vēl pa virsu es pārkaisīju kanēli - man liekas, ka tas nesmādē ne āboliem, ne biezpienam.