piektdiena, 2017. gada 31. marts

Apceļojot Latvijas pilsētas. #6

Agrs svētku dienas rīts. 2016. gada 18. novembris. Vangaži. Pāris agrie pilsētnieki svītrotās treniņbiksēs stutē viens otru un cenšas turēt uzņemto kursu kaut kur taisni uz priekšu. Turpat netālu jaunbūve. Veikala ēkas celtniecība šajā svētku rītā rit pilnā sparā. Šiem cilvēkiem brīvdienas nav. Žēl... :(
Turpat netālu kultūras nams. Pie tā plakāts vēsta, ka Vangaži kā pilsēta ir tikpat veca kā Saulkrasti. Atstājām saviem vienaudžiem sveicienu no Saulkrastiem. Lai Saulkrastu saule silda celtniekus šajā svētku dienā un jūras ūdens spirdzina tos sagurušos svītrotajās treniņbiksēs:

Mūsu mērķis šai rudens dienā apciemot pilsētas tepat ap Rīgu. Nākamā pietura Baldone. Ko redzēt Baldonē? Tā senos laikos slavena ar savu sanatoriju, kas nu galīgi pamesta vien iztēlei ļauj darboties, kā dzīve te reiz kūsāt kūsājusi. Saulkrasti palika sildīt sasalušās Baldones sanatorijas sēravota strūklaciņu. Lai izdodas Baldonei atdzīvināt šo vietu līdz Latvijas 200-gadei! :)

Bet vecie Baloži tepat netālu no Rīgas tik ļoti atgādina Sedu. Tās 50-to gadu divstāvu strādnieku dzīvojamās ēkas. Jā, visiem kūdriniekiem vienāda dzīvošana! :)
Titurga gan - pēdējos padomju gados tapušais ciemats jau toreiz izcēlās ar specprojektu daudzdzīvokļu mājām. Tagad tā ir Rīgas piepilsēta ar skaistām pārtikušu ļaužu privātmājām, bet daža padomju laika dzīvokļu māja jau piedzīvojusi renovāciju:

Atzīstamies - neviens no mums līdz šim nebija bijis Salaspils botāniskajā dārzā. Priekš lietainas rudens dienas pa dārza takām diez ko nepastaigāsi, bet oranžēriju gan izstaigājām. Lai paliek Saulkrastu saules siltums tiem pieciem bruņurupučiem, kuriem nākas sildīties zem lampas.

Esot Ogres estrādē, atgriezāmies sajūtās tieši pirms gada, kad uzsākām savu Latvijas pilsētu apceļošanu ar Salacgrīvu. Tikai Gunita ar saviem sīcīšiem pietrūka. 
Nebija nekādu šaubu, ka Ogrē jābrauc tieši uz estrādi, jo tieši šeit reiz notika leģendārais Pērkona koncerts un vilciena vagona demolēšana pēc tā.
Vispār Ogre fascinē. Te ir tiiiiik liels Latvijas karogs!! :o Mums tādu noteikti vajag arī Saulkrastos - Saules laukumā tādā garā mastā, tā, lai plīv virs priežu galotnēm un no pretējā krasta var redzēt, kur ir tas īstais un pareizais virziens :)

Bet kad Undīne vēl bija tikai bēbīc, viņa kopā ar auklīti Ikšķilē ik dienas ratos brauca caur parciņu, kur tagad omulīgi iekortelējies feins koka garkājtētiņš. Lai silti viņam! Atstājam sveicienu no Saulkrastiem, lai var sagaidīt pavasari.

Ikšķile = Undīnes pirmās / otrās mājas, kur vēl šodien viņa pavada daudz sava brīvā laika.
Un šodien vakars jau klāt, jāskrien mājup gultas klāt. :)

Nu gan šodien esam noriņķojuši.. :o
Bet nobraukti kopā it kā tikai 245 km.