Pēdējos gados mana dzīve nav iedomājama bez ceļojumiem. Ja būs tāda nepieciešamība, es atteikšos no ļoti daudz kā (izņemot šokolādi, saldējumu, Staburadzes "Cielaviņu", svaigām Skrīveru "Gotiņām" un kapučīno zefīru :) ), tikai ne no iespējas izšaut kaut kur ārpus Latvijas. Nē, nē, es nebūt nesmādēju ceļošanu arī tepat pa Latviju, tomēr tā ir cita kategorija, un noteikti vienlīdz interesanta un aizraujoša.
Man, protams, gribētos ceļot vēl un vēl, taču šis vaļasprieks, diemžēl, prasa palielus finanšu ieguldījumus un brīvu laiku.
Priekšroku dodu ceļojumiem, ko pati varu saplānot un kurā doties tādā pavisam nelielā draugu bariņā, bet tikpat labi varu klaiņot pilnīgi viena. Jā, jā, esmu absolūta vienpate un man tīri labi patīk klaiņot vienai.
Atsevišķa ceļojumu kategorija ir dažādi festiņu braucieni ar kori. Tiem ir pavisam cits smeķis. Brīžiem šķiet, ka šādos braucienos maz var redzēt, bet tas ir atkarīgs tikai no tā, kāds kolektīvs, uz kurieni dodas un kā paši braucienu saplāno. Es pieņemu, ka valsts koris "Latvija" vai "Kamēr's..." tiešām diez ko daudz neredz no valsts, uz kuru aizbraukuši. Taču, diemžēl, līdz ar manu aiziešanu pensijā no kora dzīves, arī šie pasākumi ir beigušies.
Ir sanācis arī vienu reizi braukt ekskursijā uz Slovākijas Tatriem ar Impro tūristu grupu. Vienu reizi braucu un kopš tās reizes priekšroku tomēr dodu 'vientuļajiem ceļojumiem'.
Manas mīļākās vietas (pagaidām ;) ): pirmkārt, tā ir Londona. Tur es varētu atgriezties vēl un vēl. Mani vienmēr kaut kas turp ir vilcis. Varbūt esmu pamatīgi iespaidojusies no bērnībā lasītajiem angļu romāniem? Otra vieta, kur noteikti gribētu atgriezties vēl ir Itālijā, nelielā pilsētiņa Sorento. Uz turieni noteikti jābrauc agrā pavasarī, kad nav vēl milzīgie tūristu pūļi un kopā ar kādu, ar ko to fascinējošo romantiku izdzīvot.. Man tiešām tur gribētos atgriezties romantiskā divvientulībā.
Fascinē mani ziemeļi. Ja citi ļauži skrien uz Krētu, Ēgipti un Turciju, tad man kā tāls sapnis ir ceļojums uz Islandi, Grenlandi un Aļasku. Laikam izjūtu to pasauli sev daudz tuvāk, kā nekā savā būtībā esmu tipisks atsaldēts ziemeļnieks - vientuļnieks :)
Fascinē mani ziemeļi. Ja citi ļauži skrien uz Krētu, Ēgipti un Turciju, tad man kā tāls sapnis ir ceļojums uz Islandi, Grenlandi un Aļasku. Laikam izjūtu to pasauli sev daudz tuvāk, kā nekā savā būtībā esmu tipisks atsaldēts ziemeļnieks - vientuļnieks :)
Un te - karte - kur uzskatāmi varu redzēt, kur esmu pabijusi un cik daudz man vēl jāiespēj...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru