Jauns gads, jauna dzīve, jauni darbi

Njāaaa.... sen te pēdējais ieraksts ir tapis, gandrīz gads jau riņķī.. Bet šad un tad padomāju, ka gribas te ierakstīties, nav tā, ka man prasītos pamest šo vietni, nē. Pavisam vienkārši - pērn ir bijis pagalam maz laika, lai blogotu, jo es jau nemāku tā vienkārši - ierakstīt un nopublicēt. Man to tekstu vēl vajag pielāgot, noformatēt, vēl 3 reizes pārlasīt, palabot kādu domuzīmi vai komatiņu, bildīti iecentrēt un tā.. :) Jā, jā, esmu sīkumaina, es zinu. :)

Pagājušais gads man ir bijis viens ļoti skaists gads, gandrīz pat gribētos teikt - viens no laimīgākajiem gadiem manā dzīvē. Un gribas domāt, ka tas nav pēdējais, ka tādu man priekšā vēl daudz. Intensīvs, spraigs, interesants, aizraujošs, laimīgs, pilns mīlestības... Un vai tad tajā visā var atrast laiku vēl blogam? Nerunājot nemaz par rokdarbiem... Kaut gan, neskatoties uz visu šo intensitāti, nevar sacīt, ka nekas nav padarīts. Ir jau, ir tāpat, bet tā jau ir cita tēma, bet par to varbūt vēl citu vakaru...
Nu lūk. Bet šo gadu esmu uzsākusi ar jaunu darbiņu, ar jaunu Ziemassvētku zeķes darināšanu jau nākamajiem Ziemassvētkiem. Un plānā ir uzšūt šo te:

Ceru pieturēties pie vecajām tradīcijām un ik svētdienas vakaru nofotografēt, kas nu man pa nedēļu būs sanācis. Ufff... Mūza ir manās mājās, esmu pilna iedvesmas un nagi tā vien niez zibināt adatiņu. :)

Nu lūk, tā ir iesācies mans jaunais Zirga gads, ceru, ka paveikšu visu iecerēto un arī šogad būšu tikpat laimīga, cik pērn. :)

RR Karīnas puisītim 2012

Pērn pavasarī, kad izšūšanas plānu jau atkal vairāk kā piektajā gadā, kas viens par otru svarīgāki un nozīmīgāki, nu, tādi, kurus pavisam noteikti nedrīkst ne atlikt, ne iekavēt, Laura nāca klajā ar piedāvājumu gatavot kopdāvanu Karinas gaidāmajam dēliņam. Karinas? KARINAS??? Bāc, Karina - cilvēks, pozitīvisma kalngals, loģikas un radošuma kopsaucējs, tāds cilvēks, kas ar savu esību vien jau dara pasauli labāku, - gaida mazuli! Nu protams, kā es varu nepiedalīties Karinas mazuļa RR? Pārskatu savus darbu plānus, saskaitu brīvdienas un neaizņemtos vakarus un - esmu gatavs piedalīties!
Lai arī mazuļa apdāvināšanu gribējām sarīkot jau vasaras plaukumā, diemžēl dzīve dara savas korekcijas. No vasaras tā tika atlikta uz rudeni, no rudens - uz Ziemassvētkiem, no Ziemassvētkiem uz nākamo gadu. Bet, kas lēni nāk, tas labi nāk un pagājušajā sestdienā mēs beidzot satikāmies, lai redzētu, kas mums pa visām tur kopā būs sanācis. Lūk, mūsu rezultāts:

Cepurnost un kājuvirsū - Laura šo segu pati ir sašuvusi. Varbūt Margaritai ir kādi koriģējoši komentāri, bet man pavisam noteikti tādu nav. Paldies, Lauriņ, Tu esi baigais malacis! :) Vēl pāris motīvi tika iestrādāti spilvendrānā un vannas kapučdvielī. Te būs links uz Lauras albumu, kur visu to var arī apskatīt.
Un jaukākais tajā visā ir tas, ka ar šo pierādījās vecā patiesība: jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt. T.i., neskatoties uz to, ka šis motīviņš nepavisam nebija ne no tiem mazākajiem, ne vienkāršākajiem, es savas  ieplānotās ieceres tāpat realizēju. :)

Man ļoti patīk šis mūsu kārtējais kopdarbs - motīvi ir ļoti krāšņi un dzīvespriecīgi. Mums jau atkal ir izdevies! :)
Lai mazais Sašiņš aug stiprs, veselīgs un laimīgs! Lai priecē un dara laimīgus savus vecākus! :)

Mazs, noderīgs fiņķiks priekš bēbīšiem - knupīša turētājs

Dažs, kas ko tamlīdzīgu jau ir darinājis, tos ir nosaucis vienkārši par knupīšu turētājiem. Un būtībā tā tas jau arī ir, tikai man nez kāpēc prasās, ka tam būtu izdomāts kāds speciāls nosaukums. Nu, tāds, kas parāda šīs lietas mērķauditoriju un praktisko pielietojumu. Neko prātīgu pati izdomāt nevaru, tāpēc lietošu vien to pašu knupīša turētājs.

Nu lūk. Un šā gada janvāris ir atnācis bagāts ne tikai ar lietu, sniegu un  patiesi ziemīgu salu, bet ar veseliem diviem maziem Kārlīšiem! Bieži tā negadās, ka vienā mēnesī tuvākajā radu un draugu lokā piedzimst divi mazuļi, pie tam - abi puikas un vēl pie tam - abi Kārļi! :) 

Gribēju pagatavot Kārlīšiem mazas dāvaniņas. Ielūkojos pie Ligitas un pie Sandras, abām ir sagatavotas super labas un noderīgas pamācības, kā šīs saimniecībā noderīgās lietas izgatavot. Smēlos vienu padomu, smēlos otru un finālā no abām pamācībām izmantoju tieši to, kā man likās par labu esam. Tas no sērijas, kad biešu zupas recepte ta viena, tomēr katrai saimniecei tā sanāk citādāka. 

Tad nu Kārlim Nr. 1 tiek šāds knupīša turētājs:

un Kārlim Nr. 2 - šāds:

Lai tad nu mazie aug dūšīgi un izaug par lieliem, stipriem vīriem! Lai māmiņai un tētim, un Dzimtenei ir prieks! Un man arī :)

Kaķēns Nelsons mazajam Tomasam

Reiz es uzzināju kādu priecīgu ziņu - Ingūnas un Aigara ģimenē māsiņa sagaidījusi brālīti! :) Kā zināms, šāda veida ziņas ir vis... vis... vis... visākās no visām iespējamām ziņām, kādas vien pasaulē ir. :)  Ļoti nopriecājos par viņu ģimenīti, par viņu lēmumu, uzdrīkstēšanos, drosmi un apņēmību...
Un ko es parasti pēc šādām ziņām daru? Pareizi! - es domāju, kā lai iepriecinu šos laimīgos cilvēkus un ko lai  viņiem uzdāvinu :))
Iesākumā bija doma... Tai sekoja vairākas idejas, bet finālā tika nolemts pieturēties pie klasiskām vērtībām. Un tapa... tadāaaaa!!! - spilvens ar segu :D

Paldies visiem maniem kompanjoniem par kopīgo darbu! Paldies Dacei, Karīnai, Rudītei, Andžellai, Agnesei, Edītei, Marikai, Ilutai, Ilzei, Sanitai un it īpaši Margaritai - par tā visa kopā salikšanu un noformēšanu līdz šādam gala rezultātam!

Lūk arī spilventiņš ar manis izšūto kaķi Nelsonu :

Un tā - pagājušās vasaras karstumā mēs devāmies uz Balviem, lai Tomasu iepazīstinātu ar kaķēnu Nelsonu.

Jau laicīgi tika padomāts arī par dāvanu māsiņai Kamillai - Ingūna pati izšuva šo viņas prototipu, Margarita to iestrādāja somā un beigās uztamborēja arī pašu Kamillu. Tagad Kamillai ir pašai sava soma un kompānija, ar ko doties svarīgās meiteņu darīšanās:

Ehhh... vasara, vasariņa! Šai tumšajā ziemas vakarā, lai cik auksta un saulaini skaisti sniegota bija šī diena, es atceros tās karstās dienas un ilgojos pēc tām. Nekas, drīz jau janvāris būs pusē un cik tad nu vairs, un Jāņi jau būs klāt. Jāsāk laicīgi plānot tās dažas vasaras brīvdienas, lai tieku atkal aizšaut pie Ingūnas uz Zilo Ezeru zemi. :)

Auduma ziedi. Pirmoreiz uz pasūtījumu.

Decembra sākumā kāda mana kolēģe jautāja, vai gatavoju auduma ziedus arī uz pasūtījumu. Atbildēju, ka nē. Tā kā esmu pārāk aizņemta savā ikdienā, līdz šim nekādus pasūtījumus nepieņēmu - laiks tik vien kā pietiek (parasti - nepietiek), lai izgatavotu šo to sev, bet pārsvarā - dāvanām. Tomēr, tā kā kolēģes vēlmes bija pietiekami konkrētas - melnbalta auduma puķe, - un bez būtiskiem laika resursu ierobežojumiem, šoreiz pasūtījumam piekritu. Noziedoju vienu vakaru un uztapināju trīs - lai būtu, no kā izvēlēties:

Tādas nu viņas man uztapa. Melnbaltas, trīs dažādas. Man pašai visvairāk patika tieši tā melnā, ar sudraba spīdumiņiem, vismazāk - tā ar melnajām pērlītēm. Aiznesu kolēģei, lai izvēlas, ko vēlas un paņem, ko izvēlējās. :) Interesanti - viņai visvairāk patika tā, kas man pašai vismazāk un paņēma vēl arī to vidējo. Tā nu  pateicoties pasūtījumam, arī es pati tiku pie jaunas auduma puķes un tieši tās, kas man pašai vislabāk patika.   :)

Kolāža 2012

Jā, jā, arī šogad, tāpat kā pērn un aizpērn, jau pašā gada sākumā kā viens no pirmajiem darbiņiem krustdūrienā tapa šis īpašais latviešu zīmju vēstījums 2012. gadam:

Ko tur daudz komentēt - dēļ aktīvas lietošanas mazais fiņķiks pāris reizes jau novannots, bet savu vēstījumu nes godam. :) Un cerams, ka tā arī turpinās. Es vienkārši tam ticu... :)

Zelta Adata 2011

Hihihihiii.... :)) gads jau strauji tuvojas beigām, bet es steidzu publicēt ierakstus, kas visu gadu glabāti bloga melnrakstos un manas pašas galvā - par lietām, kas man liekas interesantas un ko pati ar laiku nevēlētos piemirst.

Viena no šādām lietām bija šā gada pavasarī mana piedalīšanās konkursā Zelta Adata 2011. Konkursam biju nosūtījusi šādus savus darbiņus, kas tapuši 2011. gada laikā:

     - savu 2011. gada kolāžu;

     - albumu;

     - fotorāmīti;

     - pasen tapušo, bet pavisam nesen ierāmēto Shimmering Mermaid;

     - un krustdēliņam darināto Ziemassvētku zeķi.

Rau, un veseli pieci darbiņi pa gadu savākušies! Nu feins tas konkursiņš - ļauj pašam paskatīties uz paveikto un sakārtot mazās astītes, tā sacīt, pielikt iesāktajām lietām punktu.

Un lūk, ta-dāaaaaa!!!! - 31. martā saņemu priecīgo ziņu e-pastā, ka mana Ziemassvētku zeķe nominācijā Ziemassvētku rota ir ieņēmusi godpilno otro vietu!

Paldies organizētājiem un visiem balsotājiem par šo godu. :) Jūtos ļoti gandarīta un spārnota nākamajām radošajām izpausmēm krustiņdūrienā(i). :) Cerams, ka ar katru gadu organizētāju entuziasms un darba spars tik vairosies, un vairosies arī konkursa dalībnieki. Jo vairāk dalībnieku, jo interesantāk taču piedalīties konkursā, vaine?

Bišku žēl, ka šogad konkursa rezultātu paziņošana notika virtuāli, ka nebija ierastā tusiņa, bet nu dzīvē jau visādi notiek un kādreiz varbūt vajag arī šādi...