sestdiena, 2011. gada 8. janvāris

Kāds šodien datums? :)



Pirms kāda laika tā vien prasījās parakāties pa daudzgadīgiem e-pasta krājumiem, lai izraktu šo mazo ziemas pastāstiņu. Šķiet ļoti atbilstošs šai ziemai. Un aiz gara laika katru dienu var stāstiņā pameklēt, kāds tad īsti šodien ir datums... :) Un man šķiet, ka šodien ir (varbūt ne tik agresīvi, bet, ņemot vērā to, ka šogad esmu salauzusi jau divas automašīnas slotiņas) 22. decembris. :)

6. decembris. Pulksten 18.00 sāka snigt. Mēs ar sievu sēdējām pie loga, dzērām karstu tēju un skatījāmies gleznainajā skatā, kas pavērās aiz loga. Sniegpārsliņas lēnām un maigi krita uz kokiem, zemes, mašīnām, pārklājot visu ar baltu sniega segu.

8. decembris. Mēs pamodāmies un ieraudzījām, ka visa pasaule ap mums ir mirdzošas sniega sagšas pārklāta. Kolosāls skats! Pirmo reizi mūžā paņēmu rokās sniega lāpstu un attīrīju no kupenām gan pagalmu, gan iebraucamo ceļu. Man tas patika varen labi. Pēc īsa brīža garām pabrauca sniega tīrāmā mašīna un nejauši uzgāza sniegu uz tikko iztīrītā iebraucamā ceļa. Vadītājs smaidīja un pamāja man ar roku. Es pamāju viņam pretī un notīrīju ceļu vēlreiz.

10. decembris. Šonakt uzsniga vēl 15 centimetru bieza sniega kārta. Ārā temperatūra nokritās līdz 11 grādiem zem nulles. Īsta ziema! Zem sniega seguma dažiem kokiem nolūza zari. Es tīrīju iebraucamo ceļu, pēc neilga laika brauca garam sniega tīrītājs... un atkal izdarīja savu jociņu.

12. decembris. Saulīte dienā sildīja tik čakli, ka daļa sniega izkusa. Pēcpusdienā temperatūra strauji nokritās, un viss pārvērtās ledū. Tīrīdams sniegu, nokritu uz pēcpuses. Slimnīcā mani nofotografēja no visām pusēm, taču, par laimi, nekas nebija salauzts. Laika ziņās teica, ka gaidāms sniegs. Sievas automašīnai nopirku riepas ar radzēm.

14. decembris. Naktī uzkrita vēl 25 centimetri balto mēslu. Sieva savā automobilī saskrējās ar sniega tīrītāju. Automobiļa motors nu ir dēlī. Ja šāds laiks turpināsies, sniegs neizkusīs līdz pat augusta beigām. Sniega tīrītājs šodien pabrauca garām divas reizes.

16. decembris. Joprojām snieg. Snieg visu laiku. Mūsu dārzā nav neviena koka, kam sniegs nebūtu aplauzis visus zarus. Elektrības nebija lielāko nakts daļu. Lai nenosaltu līdz nāvei, dedzinājām sveces un lodlampu, kas apgāzās un gandrīz nodedzināja māju. Man izdevās uguni apdzēst, taču nu uz rokām ir ne tikai tulznas, bet arī otrās pakāpes apdegumi. Nosvilināju skropstas un uzacis. Ceļā uz slimnīcu sadauzījām manu džipu.

18. decembris. Aizsala tualete. Ja iesiet ārā, neēdiet brūno sniegu.

20. decembris. Tie nolādētie mēsli arvien vēl krīt un krīt. Lai, ejot līdz pastkastei, nenosaltu, ir jāsavelk mugurā viss skapja saturs. Ja noķeršu to kretīnu, kas vada sniega tīrāmo mašīnu, pārgrauzīšu viņam rīkli un izraušu ādamābolu. Tā vien šķiet, ka viņš glūn aiz stūra, lai acumirklī varētu bliezt ar 130 kilometriem stundā un aprakt to, kas kādreiz bija mans iebraucamais ceļš.

22. decembris. Elektrības joprojām nav. Mājā sāk izsalt prusaki. Sniega tīrāmā mašīna iestiga uz ceļa, un tas ņerga vadītājs uzdrošinājās nākt pie manis prasīt sniega lāpstu. Es viņam paskaidroju, ka esmu salauzis jau piecas lāpstas, rokot viņa sagāzto sniegu, un salauzu vēl sesto, pasveicinot viņa pretīgo viepli.

24. decembris. Priecīgus Ziemassvētkus. Snieg. Laika prognozes paredz vēl divdesmit centimetru sniega tuvākajās 24. stundās.

25. decembris. Laika prognozētāji meloja. Sasniga trīsdesmit pieci centimetri sniega. Es laikam no sniega baltuma sāku kļūt akls, jo man šķiet, ka sieva izskatās tīri labi.

26. decembris. Sieva iet prom - varbūt uz visiem laikiem. Es vairs nevaru pakustināt kāju pirkstus. Neesmu redzējis sauli veselu mūžību. Naktī gaidāms sniegs. Aizdedzināju māju, lai nevajadzētu rakt no jumta nost sniegu.

27. decembris. Mani arestēja par vandālismu un huligānisku uzbrukumu sniega tīrītāja šoferim. Sods: trīs nedēļas jātīra sniegs veco ļaužu pansionātā.

Kāds jums šodien datums? :)

svētdiena, 2011. gada 2. janvāris

Kas es esmu? :)



Vai nav daudzsološs jautājums gada iesākumam? :)
Piedaloties Līziņas loterijā un meklējot viņas blogā atbildi uz loterijas otro jautājumu, atradu šo vietni, kurās paspēlēties. :)
Nu, piemēram: nika raksturojums. Tātad. Kas es esmu, Dominantes7akords? :)



загадочность. Даже самые близкие люди знают тебя не до конца...

все гадания на aeterna.ru

Njaaaaa..... Diezgan ticami. Dažbrīd šķiet, ka es pati sevi tā īsti līdz galam nepazīstu. :D

Bet kas es esmu kā Trallallā? :) Lūk, kas:

Характер ника


свобода. Ты живешь так, как желает твоя душа.

все гадания на aeterna.ru
Brīvība. Es dzīvoju tā, kā vēlas mana dvēsele. :)

He! Šķiet, jāpiekrīt. :)

otrdiena, 2010. gada 28. decembris

Dienas padoms, gādājot dāvanas saviem mīļajiem :)


Varbūt nedaudz aizkavējies padoms, bet noteikti vērā ņemams tiem, kas gatavojas dāvanas saviem mīļajiem pasniegt, sagaidot Jauno gadu. Noderēs arī citiem godiem - jubilejām vai nākamajiem Ziemīšiem.
Tā. Vispirms mans šīs ziemas dziesmas atklājums. Šo dziesmu līdz šim nebiju dzirdējusi. Šogad izdzirdēju un baaaigi iepatikās - tik draiskulīgi naiva. :)
Tātad padoms:
"...Tas, kas ir vajadzīgs, tas ir jānopērk. Bet to, ko gribas, tas ir jādāvina..." :)
Nu vai nav sievišķīgi? :) Tas ir padoms, ko der atcerēties, kad jums nez kāpēc iešaujas prātā "ģeniāla" doma savam vīrietim uzdāvināt kreklu vai zeķes, bet vīrietis nez kāpēc iedomājas savai sievietei uzdāvināt virtuves kombainu, veļasmašīnu vai, nedoddies, svarus... :D
Zelta vārdi! :)

Bet vispār, šoziem esmu nolēmusi jau vasarā ķerties klāt Ziemassvētku dāvanu gatavošanai. Ideju ir daudz, tikai jāsaņemas. Jau šovasar gribēju sagatavot īpašos Ziemassvētku vasaras augļus rumā, jau kopš pagājušā gada šo prātā esmu aizķeksējusi. Bet pienāca vasara un man likās - da kādi Ziemassvētki! Nu galīgi nenesās prāts par tiem domāt. A vajadzētu...
Vēl pavisam vienkāršas un labas idejas dāvaniņām - vasaras ziedu tēja īpaši sagatavotā maisiņā. Tur var izpausties nu ļoooooti, visas vasaras garumā! Un mazas (pat mini) ievārījuma burciņas ar īpašu etiķeti un veselības recepti klāt. Nu, un nerunājot jau par visādām izšujamām lietām... vaiiiii.... nu kur lai dabū divreiz vairāk roku un divreiz garākas dienas?

Lai jauks vakars visiem, kas šajā ziemas vakarā kopā ar mani iemalko manu īpašo sarkano āboliņu tēju.

sestdiena, 2010. gada 25. decembris

Vēl viens konfekšu pušķis...



... tapa šonedēļ draudzenei dzimšanas dienā no viņas vismīļākajām konfektēm. Tā kā pirmās iemaņas kaut kā līdzīga tapšanā man jau bija, ar šo gribēju veikt savas izmaiņas internetā atrastajā pamācībā. Bet biju neuzmanīga. :D Nu ko var gribēt - divi darba dienu vakari, otrajā - jau bišķi piemirsies, kas bija gribēts pirmajā. :D
Šo gribēju izveidot maaaķenīt lielāku par pirmo, izgriezu rādiusā 1cm lielāku kartona pamatni, bet nākamajā vakarā aizmirsu, ka attiecīgi platāku vajadzētu arī kreppapīra lentu. Līdz ar to šim pušķim diezko nav redzams kreppapīra krokojums. Bet nu neko - arī šī ir pieredze. Un končas bišķiņ pietrūka - nācās lūgt Undīnei paputināt savu Ziemassvētku saldumu paciņu, ko viņa, starp citu, diezgan labprāt arī darīja. Un tā divas serenādes šeit ir Undīnes, ja kas. :) Bet arī ar tām šķita par maz. Nācās izveidot kādu veidojumu, ko ielikt vēl vienas končas vietā. Lai nu kādi kreņķi un radošas izpausmes, ar rezultātu esmu tīri apmierināta. Ja man būtu sevi jānovērtē, šim es no 10 ballēm dotu 8. :)

P.s. Jā, starp citu, man arī šoreiz likās, ka 80 cm garš kreppapīrs ir biškucīt par daudz. Jāatceras, ka nākamreiz jāpaņem kādi 5 cm mazāk.
Posted by Picasa

sestdiena, 2010. gada 18. decembris

Pie šī man vajadzētu piedomāt...

Dzenbudistu stāsts.
Zanes Mellupes stāsta tulkojums no ķīniešu valodas.

Sensenos laikos Juaņiņa tempļa pakājē dzīvoja zirneklis, kuram piemita Budas daba. Kādudien Buda parādījās zirneklim un jautāja:
- Kas pasaulē ir visdārgākais?
Zirneklis padomāja un atbildēja:
- Neiegūtais un pazaudētais.

Pagāja tūkstoš gadu. Buda atkal ieradās pie zirnekļa un uzdeva to pašu jautājumu. Un sekoja tā pati atbilde. Pagāja vēl tūkstoš gadu. Vējš zirnekļa tīklā iepūta rasas pilienu. Taču ilgi par tā dzidrumu priecāties neiznāca – vējš rasas lāsi drīz vien aiznes prom. Zirneklim šķita, ka zaudēts kaut kas ļoti, ļoti dārgs. Viņš jutās dziļi sāpināts. Pie zirnekļa no jauna ieradās Buda un uzdeva jau zināmo jautājumu. Un atbilde bija tā pati vecā – neiegūtais un pazaudētais.
- Labi, - teica Buda. - Ļaušu tev cilvēka pasaulē pastaigāties.

Zirneklis pārdzima par daiļu meiteni, vārdā Zirneklīte un iemita kādā bagātā mājā. Kādudien imperators par godu dēla veiksmīgajai zinību apguvei pils dārzā rīkoja svētkus. Dēla vārds bija Rasaspiliens. Daudz meiteņu bija sanācis, arī Zirneklīte un Vējapūsma. Zirneklīte cerēja, ka Buda viņai lēmis apprecēt imperatora dēlu. Bet jau pēc pāris dienām Rasaspiliens svinēja kāzas ar Vējapūsmu.
Zirneklīte apprecējās ar Zālesstiebru, bet sirdī skuma tik ļoti, ka dvēsele, kuru katru brīdi varēja miesas atstāt.
Zālesstiebrs izmisis mierināja Zirneklīti:
- Starp visām meitenēm pils dārzā tevi, pirmo un vienīgo, ieraudzīju un tūlīt iemīlēju. Ja tu mirsi, nedzīvošu arī es.
To sacījis, jauneklis izvilka dārgakmeņiem rotātu dunci, lai padarītu sev galu.
Tajā brīdī vēlreiz parādījās Buda. Arī viņš uzrunāja Zirneklīti:
- Vai esi padomājusi, kas iepriekšējā dzīvē tev atnesa pilienu rasas? Vējš! Vējš to pēc mirkļa arī aiznesa! Vai iepriekšējā dzīvē tiki padomājusi, kas ir zāle? Tas ir stiebrs, pie kura tavs zirnekļa tīkla pavediens tempļa pakājē turējās trīs tūkstoš gadu, bet tu tam pat acis neuzmeti! Un nu es tev vēlreiz jautāju - kas pasaulē ir visdārgākais?
– Tas, kas mums pieder pašlaik...

Konfekšu pušķis vecmammai


Decembra sākumā Undīnes vecmammai ir vārdadiena un dzimšanas diena. Vecmamma viņai superīga :) - pašos skaistākajos sievietes gados, ar pietiekami labu veselību, loģisko saprātu un savu uzņēmumu mazpilsētā. Vecmāmiņa, ar kuru kopā vasarā var traukties ar riteņiem, bet ziemā - ar ragaviņām, pa klusiem vakariem (un pat naktīm), kad visi jau guļ, var uzraut kādu dambretes partiju vai monopolu, kurai katru mīļu brīdi var pasūtīt īpaši gardos biezpiena plācenīšus, karbonādītes vai biešu zupiņas un kura prombraucot vienmēr saber pilnas kabatas ar sīknaudu. Vārdu sakot - vecmamma, par kādu var sapņot ikkatrs no mums. :)
Bet ko aizsūtīt sveicienam vecmammai, kurai viss ir? Skaidrs, ka viņai dāvanu nopirkt veikalā ir diezgan grūti un par tādām dāvanām parasti parūpējas Undīnes tētis pats un visi citi radiņi. Bet es parasti aizsūtu kādu pašceptu kūku vai pašžāvētu speķīti, kas labi noder Ziemassvētku pīrāgiem. :) Šoreiz gribējās uzdarināt kaut ko citādāku un, tā kā konfekšu pušķu gatavošana jau labu laiku ir viens no modes kliedzieniem, izdomāju, ka arī es varu tai modei kliegt līdzi un izgatavot konfekšu pušķi no vecmammas mīļākajām konfektēm:
Konfekšu pušķa gatavošanas pamācību atradu internetā. Jāņem tikai talkā pacietība un viss ir izdarāms. Meklējot internetā pušķu gatavošanas pamācības sapratu, ka ir divi to gatavošanas veidi - viens uz kartona pamatnes, otrs - vijot konfektes uz stieplītēm. Cik noprotams, tas otrais variants laikam skaitās krutāks, jo tur konfektes varot atsaiņot, neizjaucot pašu pušķi. Labprāt iebāztu savu garo degunu, kā tādu gatavo, tomēr man šķiet, ka arī manis gatavotajā variantā končas var iztīt, neizjaucot pašu pušķi, jo tās ir piestiprinātas pie pamatnes ar karsto līmi aiz vienas iesaiņojuma maliņas.
Lai nu kā, man šķiet, ka šis mans pirmais kucēns nav jāslīcina. Un šovakar ir ieplānots gatavot vēl vienu konfekšu pušķi. Tagad jau prasmes rokā, varēšu bišķi pavariēt un tik strikti nepieturēties instrukcijai. :)
Posted by Picasa

piektdiena, 2010. gada 17. decembris

Adventes vainags


Decembra sākumā kolēģe darbā apprasījās, kāds tad man šogad mājās esot Adventes vainags? Atbildēju, ka nekāds, ka tā īsti negribas un tā, uz ko viņa ļoti pārsteigti sacīja: lai nu kam, bet fakts, ka man neesot Adventes vainaga, tas viņu pagalam izbrīnot.
Nu neko, pie sevis iesmaidīju, ka, acīmredzot pati par sevi tādu iespaidu vien esmu radījusi un tā tas arī palika.
Otrajā Adventē manī tomēr sākās svētku gaidīšanas laiks - es nokaunējos sevī un nodomāju, ka vismaz Undīnes pēc vajadzētu saņemties un radīt to svētku gaidīšanas prieku. Sameklēju jau dažus gadus cītīgi krātos korķīšus, persiku kauliņus, zīles un kastaņus, uzkarsēju karsto līmi un uzdarināju šo:

Nu re. Un man tagad būs gatavs vainags vairākiem gadiem uz priekšu. :) Sudraba krelles un sarkanie baņķiki ir viegli noņemami, tāpēc nākamgad ir plāniņš to apaudzēt ar vēl kādiem dabīgajiem rotājumiem.
Šis ir tikai tas, kas sanācis uz raso no mājās atrodamiem fiņķikiem. :)