Decembra sākumā Undīnes vecmammai ir vārdadiena un dzimšanas diena. Vecmamma viņai superīga :) - pašos skaistākajos sievietes gados, ar pietiekami labu veselību, loģisko saprātu un savu uzņēmumu mazpilsētā. Vecmāmiņa, ar kuru kopā vasarā var traukties ar riteņiem, bet ziemā - ar ragaviņām, pa klusiem vakariem (un pat naktīm), kad visi jau guļ, var uzraut kādu dambretes partiju vai monopolu, kurai katru mīļu brīdi var pasūtīt īpaši gardos biezpiena plācenīšus, karbonādītes vai biešu zupiņas un kura prombraucot vienmēr saber pilnas kabatas ar sīknaudu. Vārdu sakot - vecmamma, par kādu var sapņot ikkatrs no mums. :)
Bet ko aizsūtīt sveicienam vecmammai, kurai viss ir? Skaidrs, ka viņai dāvanu nopirkt veikalā ir diezgan grūti un par tādām dāvanām parasti parūpējas Undīnes tētis pats un visi citi radiņi. Bet es parasti aizsūtu kādu pašceptu kūku vai pašžāvētu speķīti, kas labi noder Ziemassvētku pīrāgiem. :) Šoreiz gribējās uzdarināt kaut ko citādāku un, tā kā konfekšu pušķu gatavošana jau labu laiku ir viens no modes kliedzieniem, izdomāju, ka arī es varu tai modei kliegt līdzi un izgatavot konfekšu pušķi no vecmammas mīļākajām konfektēm:
Konfekšu pušķa gatavošanas pamācību atradu internetā. Jāņem tikai talkā pacietība un viss ir izdarāms. Meklējot internetā pušķu gatavošanas pamācības sapratu, ka ir divi to gatavošanas veidi - viens uz kartona pamatnes, otrs - vijot konfektes uz stieplītēm. Cik noprotams, tas otrais variants laikam skaitās krutāks, jo tur konfektes varot atsaiņot, neizjaucot pašu pušķi. Labprāt iebāztu savu garo degunu, kā tādu gatavo, tomēr man šķiet, ka arī manis gatavotajā variantā končas var iztīt, neizjaucot pašu pušķi, jo tās ir piestiprinātas pie pamatnes ar karsto līmi aiz vienas iesaiņojuma maliņas.
Lai nu kā, man šķiet, ka šis mans pirmais kucēns nav jāslīcina. Un šovakar ir ieplānots gatavot vēl vienu konfekšu pušķi. Tagad jau prasmes rokā, varēšu bišķi pavariēt un tik strikti nepieturēties instrukcijai. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru