Decembra sākumā kolēģe darbā apprasījās, kāds tad man šogad mājās esot Adventes vainags? Atbildēju, ka nekāds, ka tā īsti negribas un tā, uz ko viņa ļoti pārsteigti sacīja: lai nu kam, bet fakts, ka man neesot Adventes vainaga, tas viņu pagalam izbrīnot.
Nu neko, pie sevis iesmaidīju, ka, acīmredzot pati par sevi tādu iespaidu vien esmu radījusi un tā tas arī palika.
Otrajā Adventē manī tomēr sākās svētku gaidīšanas laiks - es nokaunējos sevī un nodomāju, ka vismaz Undīnes pēc vajadzētu saņemties un radīt to svētku gaidīšanas prieku. Sameklēju jau dažus gadus cītīgi krātos korķīšus, persiku kauliņus, zīles un kastaņus, uzkarsēju karsto līmi un uzdarināju šo:
Nu re. Un man tagad būs gatavs vainags vairākiem gadiem uz priekšu. :) Sudraba krelles un sarkanie baņķiki ir viegli noņemami, tāpēc nākamgad ir plāniņš to apaudzēt ar vēl kādiem dabīgajiem rotājumiem.
Šis ir tikai tas, kas sanācis uz raso no mājās atrodamiem fiņķikiem. :)
Super izdoma! Man ļoti patīk!
AtbildētDzēst