Vienkārši dievīga medus kūka

Medus kūka - latviešu virtuves klasika. Receptes pieejamas visdažādākās un simtiem. Bet šī, šķiet, ir visklasiskākā, tāda, kas tiešām atbilst savam nosaukumam, jo medus te vajadzīgs nevis ēdamkarote vai pārītis, bet diezgan daudz. Sensenos laikos šo kūku gatavoja mana vīramāte un viņai vienmēr tā sanāca izcila. Un ar laiku arī es šo recepti iemācījos un tagad ik pa laikam mēdzu šo kūku gatavot jau gadus 15. 

Ķeramies klāt.

1. Nepieciešamie produkti:

* medus. Nekad nezinu, cik pēc svara vajadzīgs, jo viņš jau tāds smags produkts. Es parasti skatos pēc tilpuma - tāda 180 ml krūzīte būs vajadzīga. Vecos laikos bija tāds labs atskaites punkts (un tā man tas atmiņā arī ir ierakstījies) - majonēzes burciņa ar medu :)

* soda. Apmēram viena deserta karote (vai arī tējkarote ar kaudzi. vai arī strīķēta ēdamkarote)

* 3 olas

* milti. Jāskatās no mīklas konsistences, varētu iziet kādas 3 glāzes

* skābs krējums (25 %) - vismaz 1 l (ja ne vairāk. Tas atkarīgs, cik tortes kārtas sanāk)

* cukurs - receptē bija 1 glāze. Bet es lieku nedaudz mazāk. Tas atkarīgs, cik nu liels saldummīlis katrs ir

* drupināti valrieksti. Kāda sauja, varbūt divas. Atkarīgs, cik ļoti tie garšo un starp cik kārtām gribēsies tos likt. Mēs parasti neliekam nemaz (jo mums alerģija). Bet tādu foršu, īstu medus kūkas smeķi tie piedod gan..

2. Ķeramies klāt mīklas gatavošanai (tā gatavojas salīdzinoši vienkārši un ātri, tāpēc es uzreiz arī ieslēdzu karsēties cepeškrāsni).

- medu liek katliņā un karsē (pēc visiem gostiem - ūdens peldē. Bet es slinkoju, lieku vnk uz mazas liesmiņas), līdz tas izkusis un pēc konsistences palicis pavisam šķidrs. Tad

- liek klāt sodu. Tā to medu uzputos, tāpēc jāuzmanās, lai nepāriet pār trauka malām. Kad tas būs tāds smuks un pufīgs,

- pievieno 3 sakultas olas. Pufīgums sakritīsies, katliņā būs šķidra masa, kurai

- ber klāt miltus. Un te jāskatās tas miltu daudzums. Ja būs par maz, mīkla būs par šķidru, ja par daudz - būs grūti samaisīt un smērēt uz pannas. Vārdsakot, tai mīklai jāsanāk tādai diezgan pabiezai. Miltu daudzums būs atkarīgs gan no tā, cik sākotnēji paņemts medus, gan no olu lieluma, bet varētu iziet līdz kādām 3 glāzēm.

Rezultātā mīkla būs tāda pabieza un ķepīga un tādai tai arī ir jābūt:

3. Sākam cept kārtas. Es parasti lietoju divas apaļās pannas - kamēr viena kārta cepās, otru jau zieķēju ar mīklu. Kas svarīgi - pannai jābūt sausai, nekādas taukvielas nav vajadzīgas! Ņem pa ēdamkarotei mīklas, liek uz pannas un zieķē virsū. Apmēram šādi: 

4. Kārtas cepās diezgan ātri - 200 grādu temperatūrā katra kārta izcepas kādās 3 - 5 minūtēs. Kamēr viena cepās, iepriekšējo ņemu nost no pannas, pannu nomazgāju uz zieķēju jaunu kārtu. Jā, pannai jābūt tīrai, citādi tā gatavā kārta grūti nāk no pannas nost:

No šī mīklas daudzuma man parasti sanāk kādas 9 - 12 tortes kārtas. Kā jau minēju, tas atkarīgs no medus daudzuma, no olu lieluma un arī tā, cik daudz milti pielikušies. Vienu kārtu atlieku malā, no kā gatavot bruzgulīšus tortes sāniem un - 

5. Gatavojam tortes pildījumu: pavisam vienkārši - skābo krējumu sajauc ar cukuru. Kas svarīgi (un pārbaudīts!!) - šoreiz te nederēs nekāds 10 - 15 % krējums vai krējuma izstrādājums. Te ir vajadzīgs kārtīgs, biezs, ideālā gadījumā - kārtīgs lauku krējums ar saviem vismaz 25 %. Starp katru kārtu liek kādas 4 ēdamkarotes krējuma:

Nu jā, un tad kādās pāris kārtās var piebērt arī tos valriekstus.

6. Tad paņemam to vienu atlikto kārtu un sagriežam mazos kubiciņos, ar ko aplipinām kūkas malas:

7. Nu un pa virsu jau tas, kas mājās ir un ko sirds kāro. Šoreiz mums sanāca šādi:

Kūkai ir jāsanāk tādai slapjai. Viņa ir garšīga ar to, ka nav sausa, nav kraukšķīga. Tāpēc, kā mana vīramāte reiz sacīja - nevajag žēlot produktus. Īpaši krējumu. Un tas ir jāliek bagātīgi.

Gatavo kūku uz nakti liek vēsā vietā.

Gatavošanas laiks - kāda pusotra stunda.

Mans lielākais kritiķis, protams, ir Undīne. Un, ja jau viņai šī kūka garšo, tad tas ir nopietns rādītājs :)

Lai labi garšo!

Manas meitas topošajām vīramātēm

... pastāv kāda skumja likumsakarība, proti, bērni dzimst un tauta vairojas tikai tajās zemēs, kur pastāv gadu tūkstošos noliktā kārtība, patriarhāts un skaidri nodalītas dzimumu lomas...

... zēniem vajag stingras robežas! Mūsdienās māmiņām šķiet, ka ar stingru disciplīnu un aizliegumiem mēs bērniem kaut ko atņemam - brīvību, tiesības, laimi. Tā gan nav tiesa. Brīvība un visatļautība nav viens un tas pats. Robežas bērniem ir vajadzīgas, jo īpaši zēniem. Kaut vai... lai tās varētu pārkāpt.

Puikam jādod iespēja krist, kauties, panākt savu un arī smagi zaudēt. Pakauties, ja vajag, un spēlēt kariņu.

Jo:

Nevajag audzināt paklausīgus zēnus. [...] No paklausīgiem zēniem izaug paklausīgi vīrieši, bet kam tādi vajadzīgi? Vai vēl ļaunāk - kurš vēlas vīru, kas visu mūžu klausa savai māmiņai? Vīrietis bez iniciatīvas - tas nozīmē bez kaislības pret dzīvi. Vai tāds ir vīrietis, kas spēs parūpēties par savu sievieti, par ģimeni? Tieši otrādi - kādam vienmēr būs jāparūpējas par viņu!

No Dagnijas Asares raksta "Kā izaudzināt īstu vīrieti?" 28.01.2015. (899) žurnālā "Ieva".

Kāzu dāvanā - fotoalbums

Ja laulāties nolēmuši ļoti tuvi un mīļi cilvēki, ar visa laba vēlējumiem šajā dienā gribas viņiem uzdāvināt īpaši viņiem gatavotu dāvanu. Īpašu, labu domu ietvertu, ar mīlestību gatavotu, personisku dāvanu. Tieši tāpēc jau pagājušajā gadā pie saviem īpašniekiem tālu ceļu mēroja šāda dāvana:

Tagad albums savu vietu atradis pasaules otrā malā - Teksasā, ļoti jaukā jaunā ģimenītē. Lai viens otru satiktu, Andai un Andrew bija jāmēro ļoti tāls ceļš vienam pie otra, bet tas nu ir darīts - viņi ir satikušies, viņi ir salaulājušies kopā ar savām ģimenēm gan tur, ASV, gan arī šeit, Latvijā, un nu jau gandrīz gadu viņi priecājas par savu Dieva dāvanu - dēliņu.

Ceru, ka albums glabās šī jaunā, skaistā pāra dzīves skaistākos mirkļus un reiz pienāks laiks, kad tas atgriezīsies šeit, Latvijā, un es varēšu to pāršķirstīt un skatīt daudz laimīgu fotogrāfiju.

Izšuvums uz kāda mājas krājumos atrasta auduma, kas atbilst apmēram 18 izmēra Aidai. Šūts ar vienu DMC pavedienu. Dizains - Design Works. Gatava darba izmērs - 31 x 31 cm, kas pārvilkts pār albuma vāku. Pats albums no Purpura.

Roberta Ziemassvētku zeķe

Šis ir viens no diviem maniem pagājušā gada padarītajiem darbiņiem. Sākums bija ļoti daudzsološs, pašu izšuvumu pabeidzu diezgan lielā megatempā jau gada sākumā un tad darbiņš nogūla plauktā. Kad pie sliekšņa bija pirmā Advente, steidzīgi vilku laukā, lai pabeigtu bb un sašūtu pašu zeķi. Jā, arī šo zeķi gan izšuvu, gan sašuvu pati. Lai arī pilnīgi neprofesionālā izpildījumā, tomēr - pati. Un man pašai ir gandarījums, ka - lai nu kā - bet darbiņš no A līdz Z ir manā izpildījumā.

Un tā kopš 2014. gada mūsmājās Ziemassvētkus palīdz sagaidīt divas Ziemassvētku pārsteigumu zeķes. Un esmu nolēmusi tās sašūt visiem mājiniekiem, arī pieaugušajiem. Ne jau tāpēc, ka viņiem baigi vajag, bet tāpēc, ka:

1) man gribas šūt;

2) zin, cik smuki kādreiz izskatīsies pie kamīna tik daudz zeķes vienuviet? Paša kamīna gan vēl nav, bet gan jau būs;

3) arī pieaugušajiem Ziemassvētki ir brīnumu laiks... un kas gan tos brīnumus radīs, ja ne mēs paši un viens otram? :)

Šūts uz balta Jubilejas auduma. Dizains - Dimensions. Diegi konvertēti no DIM uz DMC. Jāsaka - ar dažiem fēleriem. Citiem iesaku uzmanīties.. ;)

Annas māsiņai Madarai

Šķiet, pavisam nesen, bet, ja tā paskatās - pirms četriem (!!!) gadiem draugu meitiņai Annai uzdāvināju fotorāmīti. Ne čiku, ne grabu, bet Annas māsiņa Madara nupat nosvinēja savu ceturto dzimšanas dienu. Jā, jā, ielienu stūrī nokaunēties... :( ...jo tikai tagad pabeidzu šo pavisam vienkāršo eņģelīša motīvu. Arī Madariņai izgatavoju fotorāmīti. Rāmīša nostiepšanā jau sajutos bez maz vai guru - diezgan veiksmīgi nostiepu uz kartona un apstrādāju fotogrāfijai paredzētās vietas stūrīšus. 

Ar rezultātu esmu apmierināta, arī pantiņš man patīk, kaut arī ļoti ilgi to meklēju un atbilstoši pielāgoju, taču darvu manā medus mucā piedod pats ierāmējums. Likās - nu kas tur fotorāmītis? gan jau jebkurā vietā to viegli uztaisīs. Tuvākā vieta bija Berģu Depo. Un pēdējā... nekad vairs tur nedošu neko rāmēt. Darbiņš knapi turas iekšā, šim konkrētajam rāmītim ir nedaudz par biezu. Aizmugurējās kājiņas nav, līdz ar to uz kādas virsmas to neuzlikt. Āķīši, ar kuru palīdzību piekārt rāmīti pie sienas, ļurkājas, nāksies pārlikt citus.. Pie tam - pasūtīju matēto stiklu, bet, mājās atbraucot, secināju, ka stikls ir parastais.. Nu, tāds rūgtums bik.. Bet, ja šiem it kā sīkumiem nepievērš uzmanību, lielos vilcienos - man pašai šis darbiņš tīri labi patīk! :)

P.s. Šūts uz balta Jubilejas auduma. Dizains - Janlynn.

Mazi zodiaka zīmju fiņķiki

Šī gada sākumā, kad atkal veiksmīgi tiku pie brīvāka laika, vajadzēja iespēt nokavēto - noskatīties mana iemīļotā seriāla "Grejas anatomija" pēdējās sezonas sērijas. Zināmu laiku tas prasīja, bet, kā zināms, es neprotu tā vienkārši skatīties tv, man tā šķiet nereāla laika izšķiešana. Un arī pirksti niezēt niezēja pēc krustiņiem. Paķēru pirmo, kas bija pa rokai, jo nebija laika lūkoties prioritātēs. Tā nu skatījos savu seriālu un uz plastikas sašuvu visas 12 zodiaka zīmes. Tad īsti nevarēju izgudrot, kur lai viņas liek... :D Kā zināms, man patīk krustiņdarbu praktisks pielietojums. Pavēros mājās visapkārt un izdomāju tās pielīmēt pie lielajiem dokumentu knaģiem. Knaģu pietrūka... :D Bet nekas, piepirkšu. Pie knaģa pielīmēju ar karstās līmes pistoli un aizmuguri noslēpu, pielīmējot baltu filcu. Tagad man ir tādi knaģi kā nevienam :)

Atgriešanās

Nu tā. I'm back. Yolo! Savas dzīves virpuļos biju nedaudz pametusi šo savu papļāpāšanas_ar_gudru_cilvēku - t.i., ar sevi - vietiņu. :) Nu lab, lab, nereti pa kādam komentāram parādās, paldies par tiem. Ir jau tīri patīkami, ja kādreiz manu divvientulību ar sevi patraucē kāds patīkams iestarpinājums. Tomēr, lai arī krietns laiciņš jau pagājis kopš pirmā ieraksta šeit (un arī kopš pēdējā), būtībā nekas nav mainījies - esmu šai vietnē, lai pabūtu ar sevi. Īpaši šo vietiņu nevienam nereklamēju, to zina vien dažs, ar ko man nav iebildumu padalīties ar saviem mazajiem ikdienišķajiem piedzīvojumiem - savām mazajām ikdienišķajām laimītēm, ar mazajiem ikdienišķajiem priekiem. Dažreiz arī ar skumjām. Un ar savu filozofiju...

Njā.... vienīgi nosaukums ir mainījies. Kāpēc? Vienkārši - sajutu, ka gribu citu nosaukumu. Esmu daudz mainījusies, dažādi notikumi ir notikuši manā dzīvē, dažādas pārdomas un iekšējas transformācijas. Prasīties prasījās pēc jauna nosaukuma. Tā nu tagad esmu Kadiķogu uzlējums.

Bloga nosaukuma maiņa tīri tehniski prasīja bik čakaru - nācās iziet cauri visām jau publicētajām ziņām - pārbaudīt saites, pie reizes palaboju kādas nepamanītas kļūdiņas.

Labsir! Lai dzīvo mans kadikoguuzlejums.blogspot.com !