Annas māsiņai Madarai

Šķiet, pavisam nesen, bet, ja tā paskatās - pirms četriem (!!!) gadiem draugu meitiņai Annai uzdāvināju fotorāmīti. Ne čiku, ne grabu, bet Annas māsiņa Madara nupat nosvinēja savu ceturto dzimšanas dienu. Jā, jā, ielienu stūrī nokaunēties... :( ...jo tikai tagad pabeidzu šo pavisam vienkāršo eņģelīša motīvu. Arī Madariņai izgatavoju fotorāmīti. Rāmīša nostiepšanā jau sajutos bez maz vai guru - diezgan veiksmīgi nostiepu uz kartona un apstrādāju fotogrāfijai paredzētās vietas stūrīšus. 

Ar rezultātu esmu apmierināta, arī pantiņš man patīk, kaut arī ļoti ilgi to meklēju un atbilstoši pielāgoju, taču darvu manā medus mucā piedod pats ierāmējums. Likās - nu kas tur fotorāmītis? gan jau jebkurā vietā to viegli uztaisīs. Tuvākā vieta bija Berģu Depo. Un pēdējā... nekad vairs tur nedošu neko rāmēt. Darbiņš knapi turas iekšā, šim konkrētajam rāmītim ir nedaudz par biezu. Aizmugurējās kājiņas nav, līdz ar to uz kādas virsmas to neuzlikt. Āķīši, ar kuru palīdzību piekārt rāmīti pie sienas, ļurkājas, nāksies pārlikt citus.. Pie tam - pasūtīju matēto stiklu, bet, mājās atbraucot, secināju, ka stikls ir parastais.. Nu, tāds rūgtums bik.. Bet, ja šiem it kā sīkumiem nepievērš uzmanību, lielos vilcienos - man pašai šis darbiņš tīri labi patīk! :)

P.s. Šūts uz balta Jubilejas auduma. Dizains - Janlynn.

Mazi zodiaka zīmju fiņķiki

Šī gada sākumā, kad atkal veiksmīgi tiku pie brīvāka laika, vajadzēja iespēt nokavēto - noskatīties mana iemīļotā seriāla "Grejas anatomija" pēdējās sezonas sērijas. Zināmu laiku tas prasīja, bet, kā zināms, es neprotu tā vienkārši skatīties tv, man tā šķiet nereāla laika izšķiešana. Un arī pirksti niezēt niezēja pēc krustiņiem. Paķēru pirmo, kas bija pa rokai, jo nebija laika lūkoties prioritātēs. Tā nu skatījos savu seriālu un uz plastikas sašuvu visas 12 zodiaka zīmes. Tad īsti nevarēju izgudrot, kur lai viņas liek... :D Kā zināms, man patīk krustiņdarbu praktisks pielietojums. Pavēros mājās visapkārt un izdomāju tās pielīmēt pie lielajiem dokumentu knaģiem. Knaģu pietrūka... :D Bet nekas, piepirkšu. Pie knaģa pielīmēju ar karstās līmes pistoli un aizmuguri noslēpu, pielīmējot baltu filcu. Tagad man ir tādi knaģi kā nevienam :)

Atgriešanās

Nu tā. I'm back. Yolo! Savas dzīves virpuļos biju nedaudz pametusi šo savu papļāpāšanas_ar_gudru_cilvēku - t.i., ar sevi - vietiņu. :) Nu lab, lab, nereti pa kādam komentāram parādās, paldies par tiem. Ir jau tīri patīkami, ja kādreiz manu divvientulību ar sevi patraucē kāds patīkams iestarpinājums. Tomēr, lai arī krietns laiciņš jau pagājis kopš pirmā ieraksta šeit (un arī kopš pēdējā), būtībā nekas nav mainījies - esmu šai vietnē, lai pabūtu ar sevi. Īpaši šo vietiņu nevienam nereklamēju, to zina vien dažs, ar ko man nav iebildumu padalīties ar saviem mazajiem ikdienišķajiem piedzīvojumiem - savām mazajām ikdienišķajām laimītēm, ar mazajiem ikdienišķajiem priekiem. Dažreiz arī ar skumjām. Un ar savu filozofiju...

Njā.... vienīgi nosaukums ir mainījies. Kāpēc? Vienkārši - sajutu, ka gribu citu nosaukumu. Esmu daudz mainījusies, dažādi notikumi ir notikuši manā dzīvē, dažādas pārdomas un iekšējas transformācijas. Prasīties prasījās pēc jauna nosaukuma. Tā nu tagad esmu Kadiķogu uzlējums.

Bloga nosaukuma maiņa tīri tehniski prasīja bik čakaru - nācās iziet cauri visām jau publicētajām ziņām - pārbaudīt saites, pie reizes palaboju kādas nepamanītas kļūdiņas.

Labsir! Lai dzīvo mans kadikoguuzlejums.blogspot.com !

Jauns gads, jauna dzīve, jauni darbi

Njāaaa.... sen te pēdējais ieraksts ir tapis, gandrīz gads jau riņķī.. Bet šad un tad padomāju, ka gribas te ierakstīties, nav tā, ka man prasītos pamest šo vietni, nē. Pavisam vienkārši - pērn ir bijis pagalam maz laika, lai blogotu, jo es jau nemāku tā vienkārši - ierakstīt un nopublicēt. Man to tekstu vēl vajag pielāgot, noformatēt, vēl 3 reizes pārlasīt, palabot kādu domuzīmi vai komatiņu, bildīti iecentrēt un tā.. :) Jā, jā, esmu sīkumaina, es zinu. :)

Pagājušais gads man ir bijis viens ļoti skaists gads, gandrīz pat gribētos teikt - viens no laimīgākajiem gadiem manā dzīvē. Un gribas domāt, ka tas nav pēdējais, ka tādu man priekšā vēl daudz. Intensīvs, spraigs, interesants, aizraujošs, laimīgs, pilns mīlestības... Un vai tad tajā visā var atrast laiku vēl blogam? Nerunājot nemaz par rokdarbiem... Kaut gan, neskatoties uz visu šo intensitāti, nevar sacīt, ka nekas nav padarīts. Ir jau, ir tāpat, bet tā jau ir cita tēma, bet par to varbūt vēl citu vakaru...
Nu lūk. Bet šo gadu esmu uzsākusi ar jaunu darbiņu, ar jaunu Ziemassvētku zeķes darināšanu jau nākamajiem Ziemassvētkiem. Un plānā ir uzšūt šo te:

Ceru pieturēties pie vecajām tradīcijām un ik svētdienas vakaru nofotografēt, kas nu man pa nedēļu būs sanācis. Ufff... Mūza ir manās mājās, esmu pilna iedvesmas un nagi tā vien niez zibināt adatiņu. :)

Nu lūk, tā ir iesācies mans jaunais Zirga gads, ceru, ka paveikšu visu iecerēto un arī šogad būšu tikpat laimīga, cik pērn. :)

RR Karīnas puisītim 2012

Pērn pavasarī, kad izšūšanas plānu jau atkal vairāk kā piektajā gadā, kas viens par otru svarīgāki un nozīmīgāki, nu, tādi, kurus pavisam noteikti nedrīkst ne atlikt, ne iekavēt, Laura nāca klajā ar piedāvājumu gatavot kopdāvanu Karinas gaidāmajam dēliņam. Karinas? KARINAS??? Bāc, Karina - cilvēks, pozitīvisma kalngals, loģikas un radošuma kopsaucējs, tāds cilvēks, kas ar savu esību vien jau dara pasauli labāku, - gaida mazuli! Nu protams, kā es varu nepiedalīties Karinas mazuļa RR? Pārskatu savus darbu plānus, saskaitu brīvdienas un neaizņemtos vakarus un - esmu gatavs piedalīties!
Lai arī mazuļa apdāvināšanu gribējām sarīkot jau vasaras plaukumā, diemžēl dzīve dara savas korekcijas. No vasaras tā tika atlikta uz rudeni, no rudens - uz Ziemassvētkiem, no Ziemassvētkiem uz nākamo gadu. Bet, kas lēni nāk, tas labi nāk un pagājušajā sestdienā mēs beidzot satikāmies, lai redzētu, kas mums pa visām tur kopā būs sanācis. Lūk, mūsu rezultāts:

Cepurnost un kājuvirsū - Laura šo segu pati ir sašuvusi. Varbūt Margaritai ir kādi koriģējoši komentāri, bet man pavisam noteikti tādu nav. Paldies, Lauriņ, Tu esi baigais malacis! :) Vēl pāris motīvi tika iestrādāti spilvendrānā un vannas kapučdvielī. Te būs links uz Lauras albumu, kur visu to var arī apskatīt.
Un jaukākais tajā visā ir tas, ka ar šo pierādījās vecā patiesība: jo vairāk dari, jo vairāk vari izdarīt. T.i., neskatoties uz to, ka šis motīviņš nepavisam nebija ne no tiem mazākajiem, ne vienkāršākajiem, es savas  ieplānotās ieceres tāpat realizēju. :)

Man ļoti patīk šis mūsu kārtējais kopdarbs - motīvi ir ļoti krāšņi un dzīvespriecīgi. Mums jau atkal ir izdevies! :)
Lai mazais Sašiņš aug stiprs, veselīgs un laimīgs! Lai priecē un dara laimīgus savus vecākus! :)

Mazs, noderīgs fiņķiks priekš bēbīšiem - knupīša turētājs

Dažs, kas ko tamlīdzīgu jau ir darinājis, tos ir nosaucis vienkārši par knupīšu turētājiem. Un būtībā tā tas jau arī ir, tikai man nez kāpēc prasās, ka tam būtu izdomāts kāds speciāls nosaukums. Nu, tāds, kas parāda šīs lietas mērķauditoriju un praktisko pielietojumu. Neko prātīgu pati izdomāt nevaru, tāpēc lietošu vien to pašu knupīša turētājs.

Nu lūk. Un šā gada janvāris ir atnācis bagāts ne tikai ar lietu, sniegu un  patiesi ziemīgu salu, bet ar veseliem diviem maziem Kārlīšiem! Bieži tā negadās, ka vienā mēnesī tuvākajā radu un draugu lokā piedzimst divi mazuļi, pie tam - abi puikas un vēl pie tam - abi Kārļi! :) 

Gribēju pagatavot Kārlīšiem mazas dāvaniņas. Ielūkojos pie Ligitas un pie Sandras, abām ir sagatavotas super labas un noderīgas pamācības, kā šīs saimniecībā noderīgās lietas izgatavot. Smēlos vienu padomu, smēlos otru un finālā no abām pamācībām izmantoju tieši to, kā man likās par labu esam. Tas no sērijas, kad biešu zupas recepte ta viena, tomēr katrai saimniecei tā sanāk citādāka. 

Tad nu Kārlim Nr. 1 tiek šāds knupīša turētājs:

un Kārlim Nr. 2 - šāds:

Lai tad nu mazie aug dūšīgi un izaug par lieliem, stipriem vīriem! Lai māmiņai un tētim, un Dzimtenei ir prieks! Un man arī :)

Kaķēns Nelsons mazajam Tomasam

Reiz es uzzināju kādu priecīgu ziņu - Ingūnas un Aigara ģimenē māsiņa sagaidījusi brālīti! :) Kā zināms, šāda veida ziņas ir vis... vis... vis... visākās no visām iespējamām ziņām, kādas vien pasaulē ir. :)  Ļoti nopriecājos par viņu ģimenīti, par viņu lēmumu, uzdrīkstēšanos, drosmi un apņēmību...
Un ko es parasti pēc šādām ziņām daru? Pareizi! - es domāju, kā lai iepriecinu šos laimīgos cilvēkus un ko lai  viņiem uzdāvinu :))
Iesākumā bija doma... Tai sekoja vairākas idejas, bet finālā tika nolemts pieturēties pie klasiskām vērtībām. Un tapa... tadāaaaa!!! - spilvens ar segu :D

Paldies visiem maniem kompanjoniem par kopīgo darbu! Paldies Dacei, Karīnai, Rudītei, Andžellai, Agnesei, Edītei, Marikai, Ilutai, Ilzei, Sanitai un it īpaši Margaritai - par tā visa kopā salikšanu un noformēšanu līdz šādam gala rezultātam!

Lūk arī spilventiņš ar manis izšūto kaķi Nelsonu :

Un tā - pagājušās vasaras karstumā mēs devāmies uz Balviem, lai Tomasu iepazīstinātu ar kaķēnu Nelsonu.

Jau laicīgi tika padomāts arī par dāvanu māsiņai Kamillai - Ingūna pati izšuva šo viņas prototipu, Margarita to iestrādāja somā un beigās uztamborēja arī pašu Kamillu. Tagad Kamillai ir pašai sava soma un kompānija, ar ko doties svarīgās meiteņu darīšanās:

Ehhh... vasara, vasariņa! Šai tumšajā ziemas vakarā, lai cik auksta un saulaini skaisti sniegota bija šī diena, es atceros tās karstās dienas un ilgojos pēc tām. Nekas, drīz jau janvāris būs pusē un cik tad nu vairs, un Jāņi jau būs klāt. Jāsāk laicīgi plānot tās dažas vasaras brīvdienas, lai tieku atkal aizšaut pie Ingūnas uz Zilo Ezeru zemi. :)