svētdiena, 2015. gada 8. novembris

Gaidām Latvijas 100 gadi

Šogad tā pavairāk sanāca dzīvoties pa māju. Un mājās man parasti fonā skan LR1. Jā, jā, dažam labam tā šķiet vecmodīga opīšu raidstacija, bet man liekas, ka nekā informatīvāka par LR1 nav. Tur ir visas dzīves aktualitātes, komentāri, ziņas, viedokļi. Tas ir radio, kas liek dzīvot laikam līdzi un, galvenais, - domāt! Tā kādudien klausījos programmu, kurā bija runa par to, ka kāda ģimene nolēmusi sagaidīt Latvijas simtgadi savās mājās, t.i., līdz simtgadei uzbūvēt paši savu māju un pie mājas - karoga mastu, kurā 2018. gada 18. novembrī uzvilkt sarkanbaltsarkano karogu. Aizdomājos par mums, nedaudz iedvesmojos un sapratu, ka mums arī vajag kaut kādu savu mazo "ģimenes projektiņu", kā mums sagaidīt Latvijas simtgadi. Vēlāk gan arī tai pat radio dzirdēju, ka jau divus gadus iet vaļā šāda, tā teikt "akcija", - kad cilvēki uzstāda sev mērķi, ko vēlas paveikt līdz 2018. gadam. Kāds vēlas apgūt jaunu svešvalodu, kāds - atvērt savu mazo uzņēmumu, vēl kāds cits - iemācīties cept kliņģerus.
Sākumā domāju šā un tā, un vēl viskautkā. Varbūt apmeklēt visus Latvijas dižozolus? Varbūt apbraukt visu Latvijas sauszemes teritoriju? Tam bija jābūt kam tādam, ko izdarīt bez piespiešanās, bez lieka stresa, lai tas ir tā viegli, īpaši neiespringstot un 3 gadu laikā. Pārcilājot visus "par" un "pret" ar vīru izdomājām, ka varam apbraukāt visas Latvijas pilsētas. To var darīt kā ziemā, tā vasarā, bez īpaša aprīkojuma un kad vien laiks atļauj. Sapratām, ka arī mēs paši nebūt neesam visās pilsētās bijuši un tas varētu būt interesanti kā priekš mums pašiem, tā arī priekš bērniem. Taisnības labad jāsaka, ka abi pusaudži pagaidām gan nav spiedzošā sajūsmā, bet pamazām, kad jau redz, ka ideja tiešām virzās uz priekšu, arī viņi kļūst aizvien ieinteresētāki un domāju, ka pēc trīs (un vairāk) gadiem arī viņi būs priecīgi un gandarīti.
Un tā tapa mūsu ģimenes projektiņš "Latvijai 100" :) Ar domu - lai bērni visu mūžu varētu teikt un apzināties faktu, ka ir pabijuši visās 76. Latvijas pilsētās. Gan jau dzīve viņus pamētās arī pa pasauli, bet es ceru, ka šis piedzīvojums stiprinās viņos māju sajūtu un vairos apziņu, ka tikai Latvija ir viņu īstās mājas.
Tātad, šeit esmu atzīmējusi visas 76 Latvijas pilsētas. Dzeltenie, protams, ir Saulkrasti, tā ir mūsu pilsēta. No šejienes tad arī dosimies uz visām pārējām. Ar zilu atzīmēta Rūjiena - galējā Ziemeļu, Liepāja - galējā Rietumu, Daugavpils - galējā Dienvidu un Zilupe - galējā Latvijas Austrumu pilsēta.
Uz katru no pilsētām aizvedīsim kādu mazu, īpašu sveicienu no Saulkrastiem. Noliksim to kaut kur un gadījumā, ja kāds to atradīs un vēlēsies "paspēlēties mūsu smilšu kastē", tad viņš varēs ar to nofotografēties, atsūtīt mums bildi un mēs par to viņam aizsūtīsim mazu dāvaniņu. :) Bet tas viss ir tikai tā, kā saka "prikolam". Galu galā, mēs to darām priekš sevis un mūsu pamatmērķis nav dabūt kaut kādu atgriezenisko saiti. Bet, ja tā sanāks - tad jauki! Būs prieks, ka kāds mūsu spēlītē piedalās. :)
Nu ko. Sāksim šī gada 18. novembrī! 

trešdiena, 2015. gada 16. septembris

Karma & reinkarnācija


Paramhansa Yogananda "Karma & reinkarnācija".
Zvaigzne ABC, 2010

Daži citāti:

1. Par nāvi: Tāpat kā elektrība nebeidzas, kad saplīst elektriskā spuldze, arī mūsu īsto patību nepārtrauc nāve. Tā tikai pārceļas uz bezgalīgo Visuresošo Patību.

2. Par reinkarnāciju bībelē: Jēzus sacīja: "Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina..." "Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz tiem runāja par Jāni Kristītāju." (Mateja ev. 17:12-13). Jēzus vārdos mēs izlasām skaidri formulētu reinkarnācijas likumu. Pravietis Ēlija bija dvēsele konkrētā ķermenī. Kad šis ķermenis nomira, viņa dvēsele devās uz Debesīm un atgriezās uz Zemes nākamajai reinkarnācijai, iemiesodamās Jāņa Kristītāja ķermenī. Ko citu šis citāts varētu nozīmēt kā vien to, ka pravietis Ēlija atdzima kā Jānis Kristītājs?

3. Par to, kāpēc neatceramies iepriekšējās dzīves: Labi, ka neatceramies iepriekšējo dzīvju skolā gūto smago pieredzi, jo noteikti negribētu vēlreiz piedzīvot tās grūtības. Nespēdami aizmirst pagātnes ciešanas, mēs varētu just nepatiku pret pienākumu atkal būt labiem. Iespējams, mūs garlaikotu atkārtošanās vai arī mēs justos pārāk bezspēcīgi kaut ko mainīt, lai kā gribētu. Ja mēs atcerētos savas iepriekšējās bērnības, jaunības un vecumdienas, mums negribētos vēlreiz piedzīvot bērnības delverības, jaunības komēdijas un vecumdienu traģēdijas. 
Padomājiet, kāda svētība ir reinkarnācija! Tā sašķaida veco un sagrabējušo mūsu dzīves automašīnu un uzdāvina pilnīgi jaunu modeli, kurā vismaz varam mēģināt uzvarēt dzīves sacīkstēs!

otrdiena, 2015. gada 1. septembris

Par domu nozīmīgumu...


"... Tāpēc ir svarīgs viss, ko mēs domājam, jo domas pārvēršas par vārdiem un vārdi savienojas ar radītāju. Iedomājieties, viss šajā pasaulē ir radīts vienīgi jums! Visi apkārtējie cilvēki šeit ir tikai un vienīgi jūsu dēļ! Visu, ko gribat, jūs varat izmainīt, tikai jums vajag kādu dienu aptvert, ka jūs esat līdzradītājs. Jums vajag aptvert, ka esat savienots ar radītāju. Piemēram, ja esat nelaimīgs, jūs varat aizmukt. Aizbraukt prom. Bet droši vien jūs jau nojaušat, ka tur, kur nokļūsiet, viss notiks pēc tā paša scenārija. Jūs varat arī palikt turpat, kur esat, un turpināt gausties par nelaimīgajām situācijām un sliktiem kolēģiem. Bet ir trešā iespēja - jūs varat sākt mainīt sevi, un tad jūs ieraudzīsiet, kā izmainās situācija jums apkārt. Jūs esat visa iemesls un sekas."

Varis Vētra, žurnālā "Citādā Pasaule" Nr. 17 (132) 2015

trešdiena, 2015. gada 26. augusts

Š. M. Vidors - Tokāta no 5. simfonijas



Šovasar kādā svētdienas dienā abas ar mammu ļāvāmies uzaicināties nedaudz padauzīties apkārt un aizšaut līdz Jaunpiebalgai, kur Sv. Toma ev. lut. baznīcā notika neliels koncertiņš. Tajā uzstājās Ērika Jonīte un Jeļena Privalova-Epšteina. Ērika pati gan ir ērģelniece, bet šajā koncertā varējām dzirdēt viņas soprānu. Ļoti patīkams balss tembrs, taisni kā radīts rāmam vasaras svētdienas rītam :) Ērikas dziesmas mijās ar Jeļenas ērģeļmūzikas skaņdarbiem, bet koncerta izskaņā dzirdējām Š. M. Vidora 5. simfonijas Tokātu. Jā, koncerta repertuārs bija salikts ļoti veiksmīgi, jo šis pēdējais skaņdarbs neliek mieru manam prātam nu jau vairāk kā 10 dienas... Atjaunotā Jaunpiebalgas baznīca, mūzika, ērģeļu varenā skaņa, un - domas aizlido... :) Ja gribas tuvināties visumam, tas ir jāpiedzīvo... :)

P.s. Video no youtube. Tokāta Sebastian Kuechler-Blessing izpildījumā.

pirmdiena, 2015. gada 17. augusts

Solar system


Viena nu jau diezgan pasena, taču neatrādīta padarītā atskaitīte...
Stāsts sekojošs: kopš esmu aizrāvusies ar astroloģiju, protams, manu prātu pārņēmušas planētas, to daba un ietekme uz cilvēku un ne tikai. Tomēr šī mana jaunā (vairs jau ne tik jaunā) aizraušanās nav atrāvusi mani no mana nu jau ilggadīgā hobija - izšūšanas. Gluži otrādi - man ļoooti gribējās izšūt kaut ko no astroloģijas tēmas. Ilgi meklēju piemērotu shēmu, līdz atradu. Tikt pie kopētas bezmaksas shēmas man tomēr neizdevās, tāpēc šī bija viena no tām retajām, kuru pirku. Jo man vajadzēja šo, un tikai un vienīgi šo - Saules sistēmu.
Motīvs diezgan paliels - 35 x 35 cm.

Kad šuvu, vēl īsti nezināju un nebiju pārliecināta, ko es ar šo motīvu gribēšu iesākt. Kā vienmēr, zināmais bija tikai viens - negribu pie sienas karināmu gleznu. Tā kā motīvs paliels, īpaši daudz variantu nebija un beigu galā paliku pie domas par somu. Gribējās vienu tādu "tematisko", ar ko doties uz dažādām astroloģijas lekcijām, semināriem un nometnēm. :)
Saucu palīgā jau sen pārbaudīto vērtību Klēru un viņa manis izšūto motīvu iedarināja, lūk, šādā somā:


Jā, soma paliela, varu tajā salikt kā visādas mapes un klades, tā arī portatīvo datoru. Nēsāju to jau divus gadus, reiz nācās pat nest uz ķīmisko tīrītavu... Un tas nozīmē tikai to, ka - jā, tā lietojas kārtīgi. :) Šobrīd jau stūrīši taisās padilt un tā... Bet astroloģijas soma man ir labu labā. :)


Dizains: Tereena Clarke. Šūts uz melnas 18 izmēra Aidas ar DMC diegiem. Izmantots 51 krāsu tonis.

svētdiena, 2015. gada 16. augusts

Lielā reinkarnācijas grāmata



Rojs Stemans "Lielā reinkarnācijas grāmata. Liecības par mūsu iepriekšējām dzīvēm".
Apgāds "Lietusdārzs"

Godīgi sakot, kad iegādājos šo grāmatu, sagaidīju no tās kaut ko vairāk / kaut ko citu. Lasīju un tā šķita ļoti teorētiska un diezgan garlaicīga, samērā sauss savāktu faktu uzskaitījums. Līdz šim vēl nevienu ezotērikas grāmatu nebiju lasījusi ar tādu garlaicību un gaidām pēc kaut kā vairāk. Bet izlasīt līdz beigām gribējās - ja nu gadījumā pašās beigās atrodu kādu spārnotu frāzi, kas tieši šobrīd man būtu vajadzīga un noderīga? Bet neatradu... :)
Vien pāris citāti. Vispārzināmas lietas, vien citiem vārdiem:

"Ticību reinkarnācijai mēs mēdzam uzskatīt par "Austrumu" filozofiju, bet [...] šo doktrīnu atbalsta daudzi Rietumu cilvēki. Turklāt vairumā gadījumu ticība nesakņojas kādā konkrētā reliģiskā pasaules uzskatā, bet drīzāk personiskajā pieredzē, liekot lietā loģiku, lai izprastu cilvēces evolūcijas pamatā esošos procesus un nonāktu pie slēdziena, ka mūsu būtības kodols ir neiznīcināma dvēsele."

"Daudziem cilvēkiem - iespējams, pat vairākumam - interese par reinkarnāciju nozīmē [...] mēģināt labāk izprast sevi vai atklāt jēgu savai pašreizējai dzīvei, salīdzinot to ar varbūtējo labklājības, piedzīvojumiem un vēsturiskiem notikumiem bagāto iepriekšējo eksistenci".

ceturtdiena, 2015. gada 13. augusts

Viņpus laika, kur nemirstība


Braiens L. Veiss "Viņpus laika, kur nemirstība".
Apgāds Zvaigzne ABC

"... mūsu ēras 325. gadā Romas imperators Konstantīns Lielais un viņa māte Helēna Jaunajā Derībā bija izsvītrojuši jebkādu informāciju, kas attiecās uz reinkarnāciju. Otrais Konstantinopoles koncils, kas norisinājās 553. gadā to apstiprināja un pasludināja reinkarnācijas ideju par ķecerību. Acīmredzot baznīcas pārstāvji uzskatīja, ka reinkarnācijas ideja varētu vājināt augošo baznīcas ietekmi, dodot cilvēkiem pārāk daudz laika pestīšanas iegūšanai. Tomēr sākotnējo informāciju atcelt nebija iespējams, agrīnie baznīcas tēvi bija apstiprinājuši reinkarnācijas koncepciju..."

"... Pacietība un piemērotā brīža sagaidīšana... viss notiek īstajā laikā. Dzīvi nevar sasteigt, to nevar izstrādāt kā grafiku, kā to daudzi gribētu. Mums jāpieņem tas, kas tiek dots šajā brīdī, un nevajag lūgt pēc kā vairāk. Dzīve ir bezgalīga, mēs nekad nemirstam, tāpat kā nekad pa īstam nedzimstam. Mēs tikai dodamies cauri dažādiem posmiem. Beigu nav..."

"... Ir sapratnes līmenis un pārejas līmenis. Mēs nākam no vienas dzīves un, ja uzdevums ir pabeigts un sapratne ir gūta, dodamies uz nākamo dimensiju, uz citu dzīvi. Sapratnei jābūt pilnīgai. Ja tā nenotiek, mēs nevaram doties tālāk... tad tas jāatkārto, jo neesam sapratuši. Mums jāiegūst daudzpusīga pieredze. Jāpiedzīvo gan došana, gan ņemšana..."