pirmdiena, 2012. gada 5. novembris

Paldies mana bērna pirmajai skolotājai...


Pirmā skolotāja ir neaizvietojams cilvēks ikkatra bērna dzīvē. Laimīgi tie bērni, kam pirmā skolotāja ir arī draugs un skolas mamma. Domāju, ka mana meita ir starp šiem laimīgajiem. Četrus gadus mūsu Saulkrastu vidusskolas sākumskolas skolotāja Ginta Urdziņa bija Undīnes lielais skolas draugs, skolas mamma un galu galā - skolotāja, kas ielikusi bērnā zināšanu fundamentu. Meita vēl joprojām uzskata, ka šī skolotāja bija pati labākā, arī es viņu atceros ar vislabākajām domām un tāpēc PALDIES viņai par šiem četriem gadiem - par ieguldīto darbu, par dotajām zināšanām, par zābaku aizšņorēšanu un cepures uzlikšanu, par iemācīšanu mācīties, par skriešanu uz veikalu pēc jaunām zeķbiksēm (kad tieši uzstāšanās dienā tās pamanījušās saplēsties uz kāda stūra, kas pats pretim skrējis), par mazo meiteņu respektu un sapratni rozā bārbiju periodā, arī par stingrību un pelnītu pirmo divnieku...




Pateicībā par manas meitas skološanu un audzināšanu, pavasarī izšuvu šo margrietiņu 2008. - 2012. gada labākajai Saulkrastu vidusskolas sākumskolas skolotājai Gintai Urdziņai. Tiesa, ar rezultātu neesmu īsti apmierināta. Tā kā šūts netika no oriģinālā komplekta, diegi pārkonvērtēti uz DMC un jāsaka - ļoti neveiksmīgi. Bet, kā nu ir, tā ir, galvenais ir tas, ka darbiņš darināts ar vislabākajām domām un vislielākajā pateicībā.
Es nebiju vienīgā mamma, kas novērtē skolotājas četru gadu ieguldījumu - kopā ar citiem vecākiem mēs uzdāvinājām viņai ceļojumu uz Horvātiju. Ceļojumu iesaiņoju pasaules kartē, vairākās kastēs un dāvanu papīros. Dāvanas izsaiņošana liecību dienā izvērtās par veselu šovu kā bērniem, tā skolotājai - lai pie tās tiktu, nācās atvērt kādas trīs kastes un vismaz septiņus dažādus dāvanu papīrus. Tas viss rezultējās ar milzīgu pārsteigumu un aizkustinājuma asarām skolotājas acīs. Un arī mūsu, vecāku, acīs...
Uz Horvātiju skolotāja Ginta aizbrauca, bildes mums parādīja, stāstus izstāstīja un ar Horvātijas vīnu sacienāja. Un nu mūsu bērni ir jau lielajā skolā, bet skolotājai Gintai - atkal jauni mazie skolnieciņi. Viņiem tiešām ir palaimējies... ;)

P.s. Ja nu kādam vēlmes un vajadzības šo margrietiņu izšūt - prasiet, jautājiet, iedošu diegu kodus, kam, manuprāt, rezultātā vajadzētu izskatīties daudz labāk...

4 komentāri:

  1. Ļoti skaista dāvana. No sirds un ar īsto noskaņu. Laimīgie Jūs, ka Jums tāda skolotāja. Laimīgā skolotāja, ka viņai tādi bērnu vecāki.

    AtbildētDzēst
  2. skaista un sirsnīga dāvana!

    AtbildētDzēst
  3. Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.

    AtbildētDzēst