Atgriežoties pie PRR, - arī pagājušo gadu es piedalījos šajā pasākumā. Izgatavoju Ligitai krājkasīti. Ideja man pašai likās riktīgi labā, bet diemžēl izpildījums neizdevās tāds, kā iecerēts, tāpēc bildes tagad nemaz nemeklēšu un nevienam nerādīšu. :p Varbūt izvilkšu kādreiz, lai apkopotu darbus, kas pašai šķiet ne visai izdevušies. :)
Bet no Rudītes pērn es saņēmu, lūk, šādu rokdarbu kasti:
Ļoti jauka rokdarbu kaste! Rudīte jau zināja, ka man tāda par sliktu nenāktu, tad nu trāpīja desmitniekā. Varu būt lepna, ka tās tapšanā pat viņas krustdēls tika iesaistīts. Lai šo kasti padarītu jaukāku, maigāku un patīkamāku, Kaspars to bija izjaucis, pieslīpējis un nolakojis. Paldies viņiem abiem! Kaste tiek lietota un stāv ikdienā pa rokai, lai var paķert visu pēc nepieciešamības. :)
Un tad kādu dienu es iekritu dekupāžā. Nu tā iekritu, tā aizrāvos, ka man vajadzēja apdekupēt visu, kas nekustās. Nagi niezēt niez uz šo darbošanos, staigāju pa māju, meklējot ko vēl varētu ņemt priekšā un - skat! Rokdarbu kastīte! :)
- Hmmm...., - es padomāju. - Nez vai tā būs smuki - ņemt, izjaukt un pārtaisīt otra rūpētu dāvanu?
Un dodos Rudītei prasīt atļauju. Saku: - Tā un tā, gribu dekupēt, bet mājā nekā cita nav kā tikai tava kastīte. :)
Un dodos Rudītei prasīt atļauju. Saku: - Tā un tā, gribu dekupēt, bet mājā nekā cita nav kā tikai tava kastīte. :)
Viss kārtībā, piekrišana saņemta un laba vēlējumi ar. Tad nu ņēmos un griezu, griezu un krāsoju, krāsoju un lakoju vai visu vasaru! Un uz rudens pusi ņēmu un kastīti saliku atpakaļ kopā un tāda nu viņa man tagad ir:
Protams, aiznesu un parādīju arī Rudītei, viņa atzina par labu esam un, godīgsakot - jā, man pašai arī rezultāts tīri labi patīk un nu varu atrādīties arī citiem. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru