Manai foršajai māsīcai

Reiz es biju ciemos pie Margaritas un nejauši uz galda ieraudzīju, ka viņa ir uzmeistarojusi kaut ko tādu, ko noteikti savajadzējās arī man (būtu dīvaini, ja būtu citādāk:) ) - patiesībā nevis man vajag, bet ko tādu, ko es noteikti gribētu uzdarināt savai māsīcai. Viņa man ir baaaaigi foršā māsīca, ar viņu vienmēr var pamatīgi izrunāties (jo tiekamies pietiekami reti un tad ir daudz runājamā), ar viņu vienmēr ir jautri (parasti nākas pabrīnīties, kur viņa rauj tos visus epitetus, kas ienāk viņas galvā), ar viņu var arī par nopietnām lietām pafilozofēt un mēģināt meklēt savas esības jēgu :o Un vispār - viņa ir sabiedrības dvēsele :) Vienvārdsakot - iepriekšējās brīvdienās manai foršajai māsīcai Sandrai Ēvelē uztapa viena maza dāvaniņa:

Ņemšu un nosūtīšu šo atslēgu piekariņu viņai pa pastu kopā ar kādu šokolādi. Jau tagad redzu, kā viņa priecāsies, tūlīt pat man zvanīs un nosauks mani par galīgi traku. Saderam? :)))