Olgas Anniņas gaidīšanas svētki bija arī mani svētki. Robina organizēšana ļāva man daudz domāt gan par viņu, gan kavēties atmiņās par to, kā es gaidīju savu Undīni. Pirms dažām dienām atkal pārcilāju Undīnes pirmās mīļlietiņas, ko esmu saglabājusi. Toreiz Undīnei uzadīju mazus baltus zābīšus. Biju atradusi vienu kolosālu rakstu kādā vecā žurnālā Sieviete. No visiem bēbīšu zābīšiem ko esmu redzējusi, šis raksts man patīk visvairāk un nu bija pienācis brīdis, kad atkal pieķerties adāmadatām un uztapināt tādus pat zābīšus priekš mazās Anniņas. Anniņu esam sagaidījuši - tas notika pagājšnedēļ, 18. februārī. Un nu ir gatavi arī mazi rozā zābaciņi. Būs ceturtdienas vakarā jāieskrien pie mazās Anniņas, citādāk zābīši vēl kļūs par maziem. :)
ļoti, ļoti skaisti zābaciņi - aiz lielajiem bumbuļiem gan īsti nevar redzēt visu skaistumu, bet rakstiņš izskatās ļoti jauks, smalks, kā jau dāmītei :)
AtbildētDzēst