Labāk gāju dziedādama, lai nelaime bēdājās!

Jo es daudz(i) bēdājos,

Jo nelaime priecājās.

Labāk gāju dziedādama,

Lai nelaime bēdājās!

Vēl nekad neesmu redzējusi, ka Unigunde būtu atbraukusi uz kādu no tusiņiem bez kādas dāvaniņas. Ikreiz viņa ir īpaši piedomājusi par kādu no meitenēm un sagatavojusi kādu pārsteigumu. Pašaizliedzība un ideju jūra... Ne zelti, ne dimanti, ne kristāli, - bet gan īpaša doma un attieksme - tas ir tas, kas no viņas staro un ko viņa dāvā sev tuvajiem.

"Paldies!" - tas, šķiet, ir par maz teikts un par maz izsakošs par to, cik īpaši es sajutos, saņemot no Unigundes šo mazo nieciņu, kurā ir ielikts tik daudz! Šajā man patiešām sūrajā pavasarī, kad drūmas domas reti kad atstājas, šī ar zīmes palīdzību tapusī dāvaniņa mani noteikti priecēs, es to nolikšu sev labi redzamā vietā un ļaušu, lai tā pauž savu vēstījumu un enerģiju! :)

Un tomēr... - LIELS PALDIES Tev, Unigunde! :)

Skaistums ir gatavs doties glābt pasauli!

Nu lūk - te nu viš' i! Skaistule ir gatava un pavisam drīz dosies glābt pasauli.. Vēl bišķi, bišķi un šī taša nonāks savas jaunās saimnieces gādīgajās rokās.

Skaistule šūta uz jau gatavas lina auduma tašas, kurā iestrādāts gabaliņš aidas. Tā izmērs laikam gatavots tieši šai shēmai (hi-hi), jo pilnībā atbilda shēmas izmēriem. Tiesa, pati esmu piekomponējusi klāt to rozā/gaišzilo rāmīti. Prasījās kaut kāds nobeigums.

Tā kā pieprasījums pēc šādas tašas jau ir diezgan pietiekams, varētu tik šancēt un šancēt, bet... tas gaišzilais fons bija tik garlaicīgs, nu tik garlaicīgs! Vajadzēs kārtīgi apdomāt, pirms ko tamlīdzīgu atkārtot vēlreiz..

Sapņu zeme Īslande rāda, ko māk!

Uguns un ledus zeme Īslande.
"Pasaules mala un sākums. Islande - zeme, kur vārās māls un ūdens, kur no ledus šaujas ārā uguns mēles un rūķi raksta vēstules troļļiem. Galējību pasaule - ar vismazāk iedzīvotājiem Eiropā un vislielākajiem ledājiem, ar viszemākajiem kokiem un visaktīvākajiem vulkāniem, ar visjaunāko salu pasaulē un visvecāko parlamentu" (no raksta žurnālā UNA 2003. gada oktobra numurā).

Pat nezinu, kurā brīdī esmu sākusi sapņot par šo zemi un cerēt, ka kādreiz aizbraukšu turp tādā kārtīgā ceļojumā. Bet šobrīd pasauli pārskrien ziņa par vulkāna izvirdumu ledājā virs Seljalandsfoss ūdenskrituma (tas ir slavens ar to, ka tam var apiet apkārt). Un te var redzēt, kā tas izskatās:

Kopā ar fona mūziku tāda niecības sajūta pārņem... mistika mijas ar apbrīnu un cieņu dabas visvarenībai un spēkam...

Vakar nepaveiktais (ir attaisnojuma iemesli) - Biezpiena pīrāgs - un vēl šis tas...

Pagājusī nedēļas nogale mūs te visus bišku izsitusi no sliedēm. Drusku neikdienišķi, ja uz četrām dienām mājās pēkšņi parādās Vislabākais Mazulis Pasaulē, bet paps, iekūlies kārtīgā plaušu karsonī, sestdienas dienā tiek aiztransportēts uz Gaiļezeru. Mazulis jau foršs - ko tur liegties, nav vērts - iedveš mājās pilnīgi citu dzīvību un pat ātro palīdzību liek sagaidīt ar bišku smaidu uz lūpām, pavada daktertantes uz papa istabu un vēl nodemonstrē, kā viņš klepo. :)

Svētdien gaidījām dažus savējos, lai kopīgi papusdienotu un atzīmētu papa jubileju. Diemžēl pusdienas šoreiz sanāca bez papa klātbūtnes un bez iecerētā biezpiena pīrāga. Jūs jautāsiet - vai tad biezpiena pīrāgs arī dabūja plaušu karsoni un aizbrauca uz Gaiļezeru? Nē... biezpiena pīrāgs bija palicis internetā, bet internets - ar Vislabākā Mazuļa Pasaulē mazo rociņu palīdzību - pazudis nezināmā virzienā. Mazā, baltā fleška bija kā gaisā izkūpējusi. Pagājšnakt patiešām mistiskā veidā tā tomēr atradās un manā prātā iestājās pamiers, jo varēju atļauties atmest domu kalkulācijas par to, cik smagu finansiālo zaudējumu tāda fleškas pazušana man radītu.

Šodien visi mēģinām ieiet jaunās sliedēs un saprast, kā nu sakārtot savu ikdienu. Man, piemēram, nākas izmēģināt roku, kā tas ir, kad uz visu dienu mājās siltums jāuztur - cik lielas un cik bieži krāsnī likt malkas pagales, lai mājā nebūtu par karstu vai par aukstu. Un suņaputras vārīšana man ar' bija vesels pārbaudījums. Un vēl jau nemaz nevar zināt, vai tam suņam tas mans vārījums ies pie dūšas. Ņems un pieteiks badastreiku - ka nav īstā vārītāja, ta moš nemaz neēdīs. Bet Undīnei šodien pēc skolas nāksies iemīt taciņu uz autobusu. Būs jāmācās plānot laiks un to nenokavēt, kā arī jāiekāpj īstajā busā. Ļoti negribētos, ka mans bērns kā mazā, baltā fleška arī pazūd nezināmā virzienā. :o
Tad nu lūk - tā kā mazā, baltā fleška veiksmīgi bija atradusies, tad es ar vienas dienas novēlošanos varēju ķerties klāt biezpiena pīrāga pagatavošanai. Vēl gan nezinu, kas to visu apēdīs - būs jānes uz darbu, tā sacīt, tāpat cūkām izbarotu. :) Pa gabaliņam jau noēdīsim, bišku aizvedīsim papam, bet pārējo - sivēniem uz darbu. :D

Recepte jau reizi tika izmantota, tāpēc šī ir pārbaudīta vērtība. To rudens pusē ņēmu no http://www.receptes.lv/ Bet tagad gribas pašai to piefiksēt ar nelielām izmaiņām un precizējumiem. Tos tad varu piedāvāt arī jums, mani cienījamie viesi un klātesošie:

3 olas (3 figūras draugu vienības)
200 g cukura (10 vienības)
1/2 tējkarotes sodas (es liku cepamo pulveri)
1/2 tējkarotes citronskābes (man nebija, tāpēc pieliku vienu ēdamkaroti jāņogu sulas (bez cukura))
400 g vājpiena biezpiena (4 vienības)100 g sviesta (7 vienības)
150 g miltu (6 vienības) (varētu ņemt mazāk, jo man tā masa sanāca diezgan nelijīga)
Pagatavošana:
Sviestu izkausē un noliek, lai atdziest. Sakuļ olas ar cukuru, pievieno cepamo pulveri un citronskābi. Visu saputo. Pievieno biezpienu un izkausēto sviestu, pēc tam - miltus. Visu sajauc kopā un liek vēsā vietā pastāvēt 15 minūtes. Kad pīrāga masa ir ielieta formā, to pārklāj ar notīrītām un sagrieztām ābolu šķēlītēm. Pārkaisa ar kanēli un liek cepties cepeškrāsnī 180 grādu temperatūrā. Cep apmēram 50 minūtes.

Lūk - rezultāts:

Ja parēķina, nav no liesajiem ēdieniem (30 vienības :o ), bet kārtīgam Figūras draugam ir vienkārši jāmāk saskaitīt to, ko apēd. Tas arī viss noslēpums. ;)

P.s. Es neesmu kārtīgs FD. :)

Londona, Londona! Londona mani gaida! :)

Londona - mana sapņu pilsēta...

Šorīt e-pastā saņemu kārtējo air baltic piedāvājumu. Zinot viņu cenu politiku, īpaši nedomāju, ka kaut ko nu pirkšu, ka kaut kur nu braukšu. Aiz gara laika iegāju viņu lapā, uz dullo paņēmu kādus datumus un.....!!!!!!! viņiem piedāvājumā izliktas arī biļetes par 2.00 EUR un pat par 0.00 EUR! :o Kaut kas neredzēts!... Rīta miegs kur bijis, tur pazudis, zinu, ka šādi piedāvājumi ir jāķer momentā, bez liekas domāšanas. Ķeru, grābju, vēl nodomāju - nez, ko ar to Undīni darīt... viņai ceļojumi apsolīti pie dažiem nosacījumiem par labi padarītu darbiņu - par labām mācībām (un es jau esmu no tām, kas pie saviem principiem pieturēsies dzelžaini). Rezervēju biļeti, neizdodas... - prasa ievadīt MasterCard Secure Code. Tā uzstādīšanu es visu laiku esmu atlikusi un atlikusi. Izmet ārā. Skrienu uz internetbanku vēl to kodu uzstādīt. Neizdodas. Beigās izdodas. Skrienu atpakaļ. Pa ceļam izdomāju - ajjj, piedāvājums tik labs, ka jāņem arī Undīnei. Rezervēju pa jaunam. Izdodas! Izdodas!! Man izdevās!!! :) Man izdevās norezervēt divas biļetes uz Londonu - sev un Undīnei pašā vasaras sākumā - jūnija pirmajā nedēļas nogalē! :))

Esmu tik priecīga!! Vienas biļetes beigu cena - nepilni 40 EUR turp un atpakaļ. Un patiesībā - tie ir tikai lidostu nodokļi.

Fūuuu.... cik jauks rīts.. Garastāvoklis prīmā, dvēsele gavilē! - es braucu uz savu mīļo Londonu! Neesmu tur bijusi gadus trīs un sen pēc viņas ilgojos... :)

Slavenais rupjmaizes pudiņš

Tie, kas mani tā labāk pazīst, būs jau daudz dzirdējuši par šo brīnumu. Šodien paps mani patīkami pārsteidza, jo, man par pārsteigumu, uzsāka gatavot šo brīnumu. Tas tiešām bija pārsteigums, jo rupjmaizes pudiņš parasti tiek gatavots rudenī - uz 6. novembri. Pudiņā jāliek daudz ābolu, tāpēc jau izsenis tā esam iesākuši, ka tas tiek gatavots rudenī, kad ābolu ir daudz. Gatavošanas process ir diezgan laikietilpīgs un nepavisam nav viegli to rupjmaizi sagatavot, tāpēc paps vienmēr paveic tos smagākos sagatavošanas darbus.

Nākamnedēļ papam ir 82. dzimšanas diena un es saprotu, ka viņš bija iecerējis šo pudiņu celt galdā. Taču, tā kā jubileja tiks atzīmēta tikai nākamsvētdien, tad nācās to gatavot šodien, jo maize ilgāk vairs nevarēja uzglabāties.

Pēdējā laikā šur un tur internetā esmu uzgājusi dažādas variācijas par šo pudiņu, taču mūsu recepte ir vislabākā. :) Vislabākā tāpēc, ka paps to savulaik iemācījās no savas mammas, tagad viņš to iemāca man un tādu es to iemācīšu Undīnei. :) Šis pudiņš ir visgardākais no visiem ēdieniem pasaulē - gan no siltajiem ēdieniem, gan no saldajiem, gan ekskluzīvām delikatesēm - nekas nav gardāks par šo. :)

Un lūk, pierakstu arī recepti. Uzreiz gan jāsaka, ka paps līdz šim visu gatavoja uz dullo. Pēdējā laikā es mēģinu visas proporcijas pierakstīt. Un mūžīgi man gadās visas tās piezīmes nozaudēt, tāpēc jāiegrāmato tagad virtuālajā pasaulē, te varbūt tā tik ātri nepazudīs.

Tātad:

Sarīvēta saziedējusi rudzu rupjmaize (t.i., nesagriezta, uzglabāta vismaz divas nedēļas) - 1 200 g

kanēlis - 70 g

cukurs - 750 g

āboli ~ 1 kg

Rupjmaizes kukulītim visapkārt nogriež nost garozu. Maizīti sarīvē uz sakņu rīves. Pievieno cukuru un kanēli. Visu kārtīgi samaisa un diezgan plānā kārtā klāj ar sviestu ieziestā cepešpannā. Ābolus nomizo, izņem serdes un sagriež šķēlītēs, kuras klāj cieši vienu otrai blakus virsū sarīvētajai maizei. Tad atkal ber kārtiņu ar maizi un virsū ābolus. Un tā - tikmēr, kamēr panna pilna, maizes vairs nav un ābolu vairs nav. Pēdējai kārtiņai vajadzētu būt maizes kārtiņai, kuru pēc tam diezgan bagātīgi pārklāj ar sviesta piciņām.

Pannu liek cepeškrāsnī cepties 230 grādu temperatūrā vismaz 45 minūtes.

Pudiņu pasniedz atdzisušu, ar aukstu pienu.

Ēd, kamēr plīst. :)

Šobrīd šuju šo skaistuli :)

Vse ļuģi kak ļuģi, otkuda ja takaja krasivaja? :)

Šobrīd esmu izdomājusi, ka vienai garkājainai blondīnei ar ļoti labu humora izjūtu uz dzimšanas dienu jāuzdarina šī skaistulīte:

Esmu krustu šķērsu domājusi par to, kā veiksmīgāk latviskot to tekstiņu, bet īsti neesmu pārliecināta ne par vienu no saviem variantiem. Tāpēc - labprāt uzklausīšu visus priekšlikumus! :)