Gaidot Latvijas simtgadi, #4

Labrīt! Ir 2016. gada Jāņu dienas rīts. Silmači. Esam šeit pavadījuši ļoti jauku Līgo vakaru, noskatījušies latviešu "Skroderdienas Silmačos", baudījuši milzīgus ugunskurus un patiešām mierīgi - šī vārda vislabākajā nozīmē - pavadījuši šo Līgo nakti. Bišķi arī teltī pagulējuši, salīdzinoši agri cēlušies, paspējuši vilties Waze aplikācijā, bet nu priekšā mūs gaida karsta vasaras diena Madonā, Cesvainē, Lubānā, Balvos, Viļakā un Gulbenē. Ufff... dieniņa solās būt ļoti intensīva... 
Vispirms Madonā, protams, iebraucam Statoilā. Nedaudz uzfrišinamies, iedzeram rīta kafiju un dodamies savās gaitās.

Stāsts par Madonu: Saulkrasti iebrauc Madonā un paliek pie Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja. Tajā jau vairākus gadus viens no muzeja eksponātiem ir mana brālēna vectēva vadmalas mētelis. Savulaik izceļojis no Latvijas, pārdzīvojis dzīvi Vācijas bēgļu nometnēs, nokļuvis līdz Čikāgai un 90. gados atvests atpakaļ uz novadu, no kura savulaik sācis savu pasaules ceļojumu.

Ir mums Madonā šādi tādi draugi, ko labprāt būtu satikuši un kuru stāstus par savu pilsētu mēs labprāt būtu dzirdējuši. Bet ir divi "bet":

1 - ir agrs Jāņu dienas rīts un es neuzdrošinos traucēt nevienu normālu cilvēku, kas, iespējams, tikko tik uz auss licies :o)
2 - diemžēl jāsecina, ka šis mūsu ģimenes projektiņš tomēr ir diezgan ciets rieksts - pamazām mani pārņem nemiers, vai paspēsim līdz 2018. gada 18. novembrim visās Latvijas pilsētās pabūt, tāpēc nākas nedaudz iespringt un mēģināt ņemt to visu tā vispārīgāk..

Jožam tālāk uz Lubānu. Jāatzīst godīgi - tas, ka Lubāna ir Oskara Kalpaka un Jāņa Zābera pilsēta, man bija jaunums. Līdz šim šis vārds man asociējās vien ar "Lubančiku" Pļavniekos, kurā es pat nekad neesmu bijusi tāpat kā nekad nebiju bijusi Lubānā. Bet šī pilsētiņa atstāja ļoti jauku iespaidu. Tagad laikam vajadzēs arī Rīgā aizbraukt uz slaveno "Lubančiku" - kazi, būs tikpat tīrs un sakopts kā šī pilsētiņa. :) 

Gabaliņu no Saulkrastiem Lubānā atstājām pie Amatnieku centra un pa pilsētiņu vēl mazu līcīti izskrējām, veltot tai nedaudz vairāk laika, jo priekšā mūs gaida Cesvaine un tajā jau ir būts ne reizi vien.

Un kur gan sveicienus atstāt Cesvainē? Domājams, neviens par to nešaubās, ka tā ir Cesvaines pils. Bet ārā ir tā ka neeenormāli karsts.. Iepriekšējā nakts teltī tāda pusgulēta un pamazām mūs sāk pārņemt neliels besis...

Un tomēr Gulbene mūsu Jāņu dienas sagurušo garu pacēla jaunā līmenī. Dzelzceļa līnijā "Gulbenes - Alūksnes bānītis" pievienojām jaunu staciju "Saulkrasti". Un dzelzceļa priekšnieks par to mums atļāva pabraukāties ar drezīnu. :D Paši saviem spēkiem aizkačājām līdz pirmajām pārmijām un atpakaļ. Es biju sajūsmā... :)))

Nu re. Un gandrīz nemanot, esam nokļuvuši jau līdz Balviem. Tur mūs gan sagaida vietējais Viļakas aborigēns - Ingūna. Obzornaja pa Balviem un kopš šodienas Balvu sadraudzības pilsēta ir arī Saulkrasti :) Nu vismaz pie Balvu sadraudzības pilsētu virzienu rādītājiem tagad ir arī Saulkrasti. Un braucam tālāk uz Viļaku. 

Marienhauzenas, nu, tās, kas Viļaka, iezemiete Ingūna zina stāstīt, ka šī vieta svin 720. gadu jubileju. Tagadējā pareizticīgo baznīca ir uzcelta seno latgaļu pilskalnā un no šejienes tie esot cēlušies. Kā jau Latgalē, visievērojamākās vietas te ir baznīca, baznīca un baznīca. Bet Viļakas ģērbonī ir ezītis. Un viens tāds ezītis pašvaldības skvēriņā tagad ir A. god. Saulkrastu vēstnieks Viļakā. 

Nu ko. Tāda šī dieniņa! Vēl jau priekšā garais ceļš mājup. Jo - rīt būs atkal jauna diena! :)

Bet šodien, re, kādi gabali nobraukāti! 

Šodien kopā nobraukti 449 km.