tag:blogger.com,1999:blog-46018506655335779562024-03-21T18:28:33.888+02:00Kadiķogu uzlējumsEs esmu tikai viens cilvēks, bet... ES ESMU!
Es nevaru izdarīt visu, bet es varu izdarīt KAUT KO. Un to, ko es varu izdarīt, man ir jāizdara. Un ar Dieva palīgu es to paveikšu.Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.comBlogger99125tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-80592690057646860982018-03-03T20:59:00.005+02:002018-03-04T10:43:23.785+02:00Aizskriet līdz Pasaules Krustcelēm - līdz Ņujorkai
Ievadam
Reiz dzīvoja mazs lauku puika. Kā jau laukos, daudz draugu viņam nebija, toties viņa mājām blakus bija Salaca. Lielāko dienas daļu viņš pavadīja tās krastā, lūkojoties ūdens rimtajā tecējumā un ar sev vien zināmiem paņēmieniem makšķerējot vimbas un raudas. Vēl viens viņa draugs bija autobuss. Puika zināja, kurā brīdī, kurā vietā jāstāv un starp kuriem krūmājiem jāskatās, lai tālumā Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-4446625014451113442018-01-13T21:28:00.000+02:002018-01-13T22:32:08.617+02:00Mans garais ceļojums. Trešā daļa - mājupceļš (Malaizija, Kuala Lumpura)
Divdesmit trešā diena.
Sestdiena, 7. janvāris
Vienos naktī esam
Daugavas Vanagos, tikko atgriezušies no mūsu malējā koncerta
Austrālijā. Mūsu rīcībā ir pāris stundiņas, lai savāktos un sakrāmētu čemīšus garajam
mājupceļam. Tā kā izbraukšana uz lidostu paredzēta jau 03:30, ir skaidrs, ka
gulēt iet vairs nav jēgas. Tomēr diena ir bijusi gana piepildīta, sagurums ir
nejēdzīgs Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-20056275674731996182017-12-21T20:00:00.000+02:002017-12-21T20:00:12.450+02:00Būt laimīgam - tā ir izvēle
Pienāk mūsu dzīvē tāds brīdis, kad mēs atejam malā no drāmas un tās radītājiem. Mēs paliekam ar cilvēkiem, ar kuriem varam kopā smieties. Aizmirstam slikto un fokusējamies uz labo. Mīlam cilvēkus, kuri izturas pret mums atbilstoši, un lūdzamies par pārējiem. Dzīve ir tik īsa, un tā jānodzīvo nekā citādi kā laimīgi. Paklupt - tā ir daļa no dzīves, piecelties - tā ir dzīves pieredzēšana. Būt Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-18308588499926445472017-09-03T00:57:00.003+03:002017-09-04T21:49:39.193+03:00Mans garais ceļojums. Otrā daļa - Austrālija
Vēl joprojām Astotā diena, piektdiena, 23. decembris.
Lidojums no Bali - Denpasar uz Melburnu ne tuvu nebija tik komfortabls kā ar Turkishiem. Vietas neērtas, stundas garas un brīžam šķita, ka vissirsliktipunktselvē. Tomēr kā saka, viss paiet, un arī šis lidojums kaut kā jau tika pārdzīvots. Ceturtais (no deviņiem).
Piezemējamies Austrālijā, Melburnā ar nelielām raizēm, jo šis tas dzirdēts parIevahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-37307166770588292562017-05-17T08:44:00.000+03:002018-03-17T13:35:46.945+02:00Mans garais ceļojums. Pirmā daļa - Bali.
Iesākumā bija vārds
Tas bija 2015. gada janvāris. Gada pirmais Animas mēģinājums, kurā Laura stāsta par saviem (mūsu) jaunajiem plāniem un iecerēm. Godīgi - es tajā mēģinājumā nebiju. Bet to Andas zvanu gan atceros - kā man acis iepletās apakštasīšu lielumā, sirds kāpa ārā pa muti, bet prāts neticēja tam, ko ausis dzird. Un tad pirmais sajūsmas sauciens vīram: mēs braucam uz Austrāliju! Sākumā Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-46551425897499652212017-03-31T20:59:00.000+03:002017-03-31T20:59:55.057+03:00Apceļojot Latvijas pilsētas. #6
Agrs svētku dienas rīts. 2016. gada 18. novembris. Vangaži. Pāris agrie pilsētnieki svītrotās treniņbiksēs stutē viens otru un cenšas turēt uzņemto kursu kaut kur taisni uz priekšu. Turpat netālu jaunbūve. Veikala ēkas celtniecība šajā svētku rītā rit pilnā sparā. Šiem cilvēkiem brīvdienas nav. Žēl... :(
Turpat netālu kultūras nams. Pie tā plakāts vēsta, ka Vangaži kā pilsēta ir tikpat Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-30979279147659430132017-02-23T21:00:00.000+02:002017-02-23T21:00:14.602+02:00Konfekšu puķupods
Jā, tieši tā - pods, nevis pušķis. Darināts apmēram pirms gada pēc bijušo kolēģu pasūtījuma. Specifikācija nekāda īpašā nebija kā vien fakts, ka gribot kolēģei dāvināt dzimšanas dienā un dāvana tikšot pasniegta ceļojuma laikā. Nu un tā kā konfekšu pušķa transportēšana busā varētu būt gana sarežģīta, es izdomāju, ka uztaisīšu puķupodu:
Vismaz stabili pārtansportējams. Izbraukājis no Rīgas uzIevahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-41865703406168215792017-02-21T21:05:00.001+02:002017-02-21T21:05:42.356+02:00Evelīnas eņģelīši
Vairāk kā gadu vecs, vēl neatrādīts krustiņdarbs - atkal jau Ziemassvētku zeķe. Vai man tās zeķes nav apnikušas? - Nē, nepavisam! Tā ir viena no lietām, kas ir praktiski izmantojama un, kā zināms, man patīk gatavot tieši tās praktiski pielietojamās lietiņas. Un, kas svarīgi, - tie, kas tās mūsmāju zeķes ierauga, parasti iepleš acis un novelk: "A māaaan?" Un vai man vajag lielāku laimi? :D Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-56070361295682590232017-02-12T19:15:00.002+02:002017-02-17T20:59:46.451+02:00Gaidot Latvijas simtgadi, #5
2016. gada 25. jūnijs. Jā, tieši vienu nakti esam gulējuši mājās un dodamies nākamajā līcītī pretī Latvijas simtgadei.
Ir tik karsts, ka ārā no mašīnas var izkāpt tikai, ja piemaksā. Saulkrasti jau ir atpūtnieku pilni, ka nekur kāju likt, tad nu laižam prom, nopelst kādā Latgales ezerā. Šo divu dienu plānā mums ir Varakļāni, Viļāni, Rēzekne, Kārsava, Ludza un Zilupe. Kas katrā pilsētā tāds Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-44511885886797625542017-02-02T21:04:00.001+02:002017-02-03T08:41:39.087+02:00Gaidot Latvijas simtgadi, #4
Labrīt! Ir 2016. gada Jāņu dienas rīts. Silmači. Esam šeit pavadījuši ļoti jauku Līgo vakaru, noskatījušies latviešu "Skroderdienas Silmačos", baudījuši milzīgus ugunskurus un patiešām mierīgi - šī vārda vislabākajā nozīmē - pavadījuši šo Līgo nakti. Bišķi arī teltī pagulējuši, salīdzinoši agri cēlušies, paspējuši vilties Waze aplikācijā, bet nu priekšā mūs gaida karsta vasaras diena Madonā, Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-793162271162918822017-01-30T10:00:00.000+02:002017-01-30T10:00:16.620+02:00Kam taisnība?Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-9303561223582839562017-01-29T17:59:00.001+02:002017-01-29T17:59:28.387+02:00Par attiecībām
Jo attiecības ir efektīvākais instruments, kas palīdz mums satikties ar savu spoguļattēlu. Principā, ja nebūtu attiecību, tu nekad netiktu konfrontēts ar spoguli. Tu varētu nezināt par daudz ko, kas tevī ir. Darbā, pat attiecībās ar draugiem, tu vari sevi rādīt kādu vēlies, bet tikai tad, ja tu ar vienu cilvēku dzīvo kopā diendienā, kad kopā ēd, sarunājies, klusē, guli, celies... Tikai tad Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-73123335357620813942016-06-19T22:16:00.001+03:002017-01-29T18:05:14.508+02:00Lieldienās pretī Latvijas simtgadei
Tuvojoties mūsu kārtējam braucienam pa Latvijas pilsētām, steidzu pabeigt iepriekšējā brauciena apkopojumu. Kaut kā nav sanācis pabeigt un līdz galam nopucēt šo aprakstu, bet, ja laiks spiež, prioritātes mainās. Kā saka - ne jau laika nav, bet visu nosaka prioritātes...
Tā nu ķeram brīvos brīžus, lai virzītos tuvāk savam mērķim līdz Latvijas simtgadei pabūt visās Latvijas pilsētās. Tādu nav Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-76318572481922053942016-03-19T09:34:00.002+02:002016-03-19T09:41:04.338+02:00Kāda skaista sarakste...
Dārgais Visum!
Raksta Tev Maša C. no Maskavas.
Es ļoti, ļoti gribu būt laimīga! Dod, lūdzu, man mīlošu vīru un bērniņu no viņa, puisīti. Tad es nemeklēšu jaunu darbu, kur vairāk maksā un ērtāk aizbraukt.
Cieņā, -
Maša C.
Dārgā Maša!
Godīgi sakot, es kasīju pakausi, kad ieraudzīju rindiņu par darbu. Pat nezinu, ko teikt. Maša, Tu droši vari pāriet citā darbā, es tikmēr pameklēšu Tev vīru.Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-48593019749128612792016-01-17T23:09:00.002+02:002016-01-17T23:17:35.876+02:00Pirmajos Ziemassvētkos
Ziemassvētku rītā, kad vairums ļaužu bauda vēla rīta mieru, brīvdienas un svētku sajūtu, mūsu trakā ģimenīte jau astoņos sēdās mašīnā un devās ceļā. Šo dienu jau decembra sākumā atradām kā vienīgo brīvo dienu, kurā nevienam no mums nekas nebija ieplānots un ko varētu izmantot, apbraukājot dažas Vidzemes pilsētas. Šīs dienas plānā bija izbraukt Valmieru, Strenčus, Sedu, Valku, Rūjienu un Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-21927188014684268132016-01-12T20:46:00.001+02:002016-01-12T20:46:45.486+02:00Nav laika!
[...] Pasaule ir liela pulksteņa ciparnīca, pa kuru rādītāji triec ļaudis. Rādītājs nāk kā šķūre, kā liekšķere. No rādītāja bēg kā no izkapts, pa ciparnīcu apkārt skrien ļaudis.
Vieni skrien ar minūšu rādītāju, otri - ar sekunžu rādītāju. Trešie iet lēni, ar stundeni. Bet visi iet ar vienu un to pašu laiku. Ar kuru rādītāju tu gribi iet, tas ir tikai stila jautājums. Ja tev ir sprintera dabaIevahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-89476597588218971542016-01-03T23:53:00.002+02:002016-01-03T23:53:49.453+02:00Ziemassvētku zeķe. Kārtējā... :)
Šo šuvu vīram... :) Bilde - absolūti viņam atbilstoša :)
Šuvās viegli. Kā jau DIM dizains. Šūts uz Jubilejas auduma (jā, vēl bija krājumos). Diegi - DMC. Noformējums - manis pašas. Profiņiem, protams, skatīt no attāluma...
Un tā pagājušajā decembrī mūsmājās izskatījās nu jau trīs no piecām paredzētajām zeķēm:
Ļoti ceru, ka šogad sanāks uzdarināt vēl vienu priekš mūsu mājām - manējo Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-66616518694577339832016-01-01T19:09:00.000+02:002016-01-03T23:58:19.422+02:00Svētku laikā...
Vispirms - jaunu Laimīgo gadu visiem! Jā, jā atzīstos, šo teicienu aizņēmos no Skuteļa, bet man tas tik ļoti iepatikās, ka pavisam nekaunīgi - ņēmu un piesavinājos, jā :p
Atskatos uz 2015. gadu un apzinos, ka tas ir bijis ļoooooti labs gads! Izbaudu apziņu, kad, esot pie veselā saprāta, tu apzinies, ka esi laimīgs. Tā ir fantastiska apzināšanās! Kad tu saproti, ka viss, kas ar un ap tevi notiekIevahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-83878929165532500712015-12-30T23:02:00.001+02:002015-12-30T23:02:17.663+02:00Ko dāvināt bēbītim?
... vannas dvieli. Tādu lielu. Un priecīgi siltu, saulaini dzeltenu. Ar kapuci. Lielu, mīkstu, kas krīt virsū actiņām, bet noslauka katru ūdens lāsīti un sasilda :)
Astoņus mēnešus mēs gaidījām, ka mūsu radu pulciņam decembrī, pirms Ziemassvētkiem pievienosies maza zaķenīte Melānija. Kā gadījās, kā ne, bet decembra sākumā saņēmām ziņu, ka zaķenīte Melānija ir kļuvusi par zaķēnu Robertu... :o Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-79366654100078386912015-12-30T22:08:00.002+02:002015-12-30T22:25:38.886+02:00Šogad Latvijai 97. dzimšanas diena!
Šogad Latvija atzīmēja savu 97. dzimšanas dienu. Un tieši 18. novembrī mēs ķērāmies klāt mūsu "ģimenes projekta" LATVIJAI-100 realizācijai. Tā bija tāda bišķi lietaina, bet patiesībā ļoti jauka diena. Šīs dienas plānos bija izbraukt līcīti Saulkrasti - Salacgrīva - Ainaži - Staicele - Aloja -Limbaži.
Savu ceļojumu, protams, uzsākām Saulkrastos, Saules laukumā atstājot savas pēdas, ar Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-51913204917820561222015-11-08T13:26:00.001+02:002015-12-30T22:26:10.718+02:00Gaidām Latvijas 100 gadi
Šogad tā pavairāk sanāca dzīvoties pa māju. Un mājās man parasti fonā skan LR1. Jā, jā, dažam labam tā šķiet vecmodīga opīšu raidstacija, bet man liekas, ka nekā informatīvāka par LR1 nav. Tur ir visas dzīves aktualitātes, komentāri, ziņas, viedokļi. Tas ir radio, kas liek dzīvot laikam līdzi un, galvenais, - domāt! Tā kādudien klausījos programmu, kurā bija runa par to, ka kāda ģimene nolēmusi Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com2tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-92229087158633913392015-09-16T16:51:00.003+03:002015-10-29T21:00:59.709+02:00Karma & reinkarnācija
Paramhansa Yogananda "Karma & reinkarnācija".
Zvaigzne ABC, 2010
Daži citāti:
1. Par nāvi: Tāpat kā elektrība nebeidzas, kad saplīst elektriskā spuldze, arī mūsu īsto patību nepārtrauc nāve. Tā tikai pārceļas uz bezgalīgo Visuresošo Patību.
2. Par reinkarnāciju bībelē: Jēzus sacīja: "Bet Es jums saku: Ēlija jau ir atnācis, un tie viņu neatzina..." "Tad mācekļi saprata, ka Viņš uz Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-48477975213781216642015-09-01T13:51:00.001+03:002015-09-01T13:51:50.045+03:00Par domu nozīmīgumu...
"... Tāpēc ir svarīgs viss, ko mēs domājam, jo domas pārvēršas par vārdiem un vārdi savienojas ar radītāju. Iedomājieties, viss šajā pasaulē ir radīts vienīgi jums! Visi apkārtējie cilvēki šeit ir tikai un vienīgi jūsu dēļ! Visu, ko gribat, jūs varat izmainīt, tikai jums vajag kādu dienu aptvert, ka jūs esat līdzradītājs. Jums vajag aptvert, ka esat savienots ar radītāju. Piemēram, ja esat Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-17380447071864748422015-08-26T13:44:00.002+03:002015-08-26T13:44:27.482+03:00Š. M. Vidors - Tokāta no 5. simfonijas
Šovasar kādā svētdienas dienā abas ar mammu ļāvāmies uzaicināties nedaudz padauzīties apkārt un aizšaut līdz Jaunpiebalgai, kur Sv. Toma ev. lut. baznīcā notika neliels koncertiņš. Tajā uzstājās Ērika Jonīte un Jeļena Privalova-Epšteina. Ērika pati gan ir ērģelniece, bet šajā koncertā varējām dzirdēt viņas soprānu. Ļoti patīkams balss tembrs, taisni kā radīts rāmam vasaras svētdienas rītam Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-4601850665533577956.post-31154046036128329652015-08-17T18:08:00.000+03:002015-08-17T18:10:38.438+03:00Solar system
Viena nu jau diezgan pasena, taču neatrādīta padarītā atskaitīte...
Stāsts sekojošs: kopš esmu aizrāvusies ar astroloģiju, protams, manu prātu pārņēmušas planētas, to daba un ietekme uz cilvēku un ne tikai. Tomēr šī mana jaunā (vairs jau ne tik jaunā) aizraušanās nav atrāvusi mani no mana nu jau ilggadīgā hobija - izšūšanas. Gluži otrādi - man ļoooti gribējās izšūt kaut ko no astroloģijas Ievahttp://www.blogger.com/profile/09143643782837030309noreply@blogger.com1