Vairāk kā gadu vecs, vēl neatrādīts krustiņdarbs - atkal jau Ziemassvētku zeķe. Vai man tās zeķes nav apnikušas? - Nē, nepavisam! Tā ir viena no lietām, kas ir praktiski izmantojama un, kā zināms, man patīk gatavot tieši tās praktiski pielietojamās lietiņas. Un, kas svarīgi, - tie, kas tās mūsmāju zeķes ierauga, parasti iepleš acis un novelk: "A māaaan?" Un vai man vajag lielāku laimi? :D Protams! Rindas kārtībā, iemīļotais Dimension dizains un - uz priekšu! Evelīna (Undīnes māsīca) jau ilgu laiku bija vilkusi savu "a māan?". Un pati arī reiz šos eņģelīšus izvēlējās. Man krājumos bija 18 izmēra Aida, shēma internetā sadabūta jau vecajos cāļlaikos, atlika vien ņemt adatiņu rokā.
Rezultāts, kā jau parasti, mani gandarī tikai daļēji. Man īsti nepatika diegu un auduma attiecības - kā jau Dimensionam, dažkārt šuvumā nākas izmantot vairākus pavedienus. Un tas īsti nebija piemērots 18. Aidai. Bet gandarī tas, ka arī šo darbiņu, no pirmā krustiņa līdz virvītes piešūšanai, visu izdarīju pati, bez papildspēkiem.
Akkk, un nedrīkstu aizmirst pateikt lielu paldies
Sandrai par izlīdzēšanu ar zelta pavedienu. Zin, kā tas ir - pielāgotie diegi, tai skaitā nez no kurām dzīlēm krājumos atradās arī
Dimension konkrētā numura zelta diedziņš, kurš pietrūka burtiski pēdējiem trīs zvaigznes stariņiem.. Ņemt citu - muļķīgi, atšķirība būs redzama. Bet laukā ārdīt, lai visai zvaigznei citu diegu ņemtu - kam gribas? Tāpēc Sandriņai vēlreiz liels paldies, ka atsaucies un padalījies ar saviem krājumiem. :)
Labs ir. Šī zeķe jau divus Ziemassvētkus pārdzīvojusi. Esmu nedaudz iekavējusies... :o)
