trešdiena, 2015. gada 25. marts

Roberta Ziemassvētku zeķe


Šis ir viens no diviem maniem pagājušā gada padarītajiem darbiņiem. Sākums bija ļoti daudzsološs, pašu izšuvumu pabeidzu diezgan lielā megatempā jau gada sākumā un tad darbiņš nogūla plauktā. Kad pie sliekšņa bija pirmā Advente, steidzīgi vilku laukā, lai pabeigtu bb un sašūtu pašu zeķi. Jā, arī šo zeķi gan izšuvu, gan sašuvu pati. Lai arī pilnīgi neprofesionālā izpildījumā, tomēr - pati. Un man pašai ir gandarījums, ka - lai nu kā - bet darbiņš no A līdz Z ir manā izpildījumā.
Un tā kopš 2014. gada mūsmājās Ziemassvētkus palīdz sagaidīt divas Ziemassvētku pārsteigumu zeķes. Un esmu nolēmusi tās sašūt visiem mājiniekiem, arī pieaugušajiem. Ne jau tāpēc, ka viņiem baigi vajag, bet tāpēc, ka:
1) man gribas šūt;
2) zin, cik smuki kādreiz izskatīsies pie kamīna tik daudz zeķes vienuviet? Paša kamīna gan vēl nav, bet gan jau būs;
3) arī pieaugušajiem Ziemassvētki ir brīnumu laiks... un kas gan tos brīnumus radīs, ja ne mēs paši un viens otram? :)


Šūts uz balta Jubilejas auduma. Dizains - Dimensions. Diegi konvertēti no DIM uz DMC. Jāsaka - ar dažiem fēleriem. Citiem iesaku uzmanīties.. ;)

otrdiena, 2015. gada 24. marts

Annas māsiņai Madarai


Šķiet, pavisam nesen, bet, ja tā paskatās - pirms četriem (!!!) gadiem draugu meitiņai Annai uzdāvināju fotorāmīti. Ne čiku, ne grabu, bet Annas māsiņa Madara nupat nosvinēja savu ceturto dzimšanas dienu. Jā, jā, ielienu stūrī nokaunēties... :( ...jo tikai tagad pabeidzu šo pavisam vienkāršo eņģelīša motīvu. Arī Madariņai izgatavoju fotorāmīti. Rāmīša nostiepšanā jau sajutos bez maz vai guru - diezgan veiksmīgi nostiepu uz kartona un apstrādāju fotogrāfijai paredzētās vietas stūrīšus. 


Ar rezultātu esmu apmierināta, arī pantiņš man patīk, kaut arī ļoti ilgi to meklēju un atbilstoši pielāgoju, taču darvu manā medus mucā piedod pats ierāmējums. Likās - nu kas tur fotorāmītis? gan jau jebkurā vietā to viegli uztaisīs. Tuvākā vieta bija Berģu Depo. Un pēdējā... nekad vairs tur nedošu neko rāmēt. Darbiņš knapi turas iekšā, šim konkrētajam rāmītim ir nedaudz par biezu. Aizmugurējās kājiņas nav, līdz ar to uz kādas virsmas to neuzlikt. Āķīši, ar kuru palīdzību piekārt rāmīti pie sienas, ļurkājas, nāksies pārlikt citus.. Pie tam - pasūtīju matēto stiklu, bet, mājās atbraucot, secināju, ka stikls ir parastais.. Nu, tāds rūgtums bik.. Bet, ja šiem it kā sīkumiem nepievērš uzmanību, lielos vilcienos - man pašai šis darbiņš tīri labi patīk! :)

P.s. Šūts uz balta Jubilejas auduma. Dizains - Janlynn.

Mazi zodiaka zīmju fiņķiki


Šī gada sākumā, kad atkal veiksmīgi tiku pie brīvāka laika, vajadzēja iespēt nokavēto - noskatīties mana iemīļotā seriāla "Grejas anatomija" pēdējās sezonas sērijas. Zināmu laiku tas prasīja, bet, kā zināms, es neprotu tā vienkārši skatīties tv, man tā šķiet nereāla laika izšķiešana. Un arī pirksti niezēt niezēja pēc krustiņiem. Paķēru pirmo, kas bija pa rokai, jo nebija laika lūkoties prioritātēs. Tā nu skatījos savu seriālu un uz plastikas sašuvu visas 12 zodiaka zīmes. Tad īsti nevarēju izgudrot, kur lai viņas liek... :D Kā zināms, man patīk krustiņdarbu praktisks pielietojums. Pavēros mājās visapkārt un izdomāju tās pielīmēt pie lielajiem dokumentu knaģiem. Knaģu pietrūka... :D Bet nekas, piepirkšu. Pie knaģa pielīmēju ar karstās līmes pistoli un aizmuguri noslēpu, pielīmējot baltu filcu. Tagad man ir tādi knaģi kā nevienam :)



Atgriešanās




Nu tā. I'm back. Yolo! Savas dzīves virpuļos biju nedaudz pametusi šo savu papļāpāšanas_ar_gudru_cilvēku - t.i., ar sevi - vietiņu. :) Nu lab, lab, nereti pa kādam komentāram parādās, paldies par tiem. Ir jau tīri patīkami, ja kādreiz manu divvientulību ar sevi patraucē kāds patīkams iestarpinājums. Tomēr, lai arī krietns laiciņš jau pagājis kopš pirmā ieraksta šeit (un arī kopš pēdējā), būtībā nekas nav mainījies - esmu šai vietnē, lai pabūtu ar sevi. Īpaši šo vietiņu nevienam nereklamēju, to zina vien dažs, ar ko man nav iebildumu padalīties ar saviem mazajiem ikdienišķajiem piedzīvojumiem - savām mazajām ikdienišķajām laimītēm, ar mazajiem ikdienišķajiem priekiem. Dažreiz arī ar skumjām. Un ar savu filozofiju...
Njā.... vienīgi nosaukums ir mainījies. Kāpēc? Vienkārši - sajutu, ka gribu citu nosaukumu. Esmu daudz mainījusies, dažādi notikumi ir notikuši manā dzīvē, dažādas pārdomas un iekšējas transformācijas. Prasīties prasījās pēc jauna nosaukuma. Tā nu tagad esmu Kadiķogu uzlējums.
Bloga nosaukuma maiņa tīri tehniski prasīja bik čakaru - nācās iziet cauri visām jau publicētajām ziņām - pārbaudīt saites, pie reizes palaboju kādas nepamanītas kļūdiņas.
Labsir! Lai dzīvo mans kadikoguuzlejums.blogspot.com !