pirmdiena, 2011. gada 12. septembris

Jādodas ciemos, bet līdz algas dienai nedēļa...


Kam gan tā nav gadījies, vaine? Es te arī pagājušās nedēļas nogalē bišķi ieķēru kreņķi, ka ir tā, kā ir, jau apdomāju domas, kā pieklājīgāk atteikt savu ierašanos un tā. Garāmskrienot, savu kreņķi uzticēju draudzenei un - kā jūs domājiet? - viņa man iegalvoja, ka tāda uzvešanās jau nu galīgi nebūtu lāgā un atgādināja man, ka es tak protu veidot konfekšu pušķus. Ā! Pareizi! Bija jau piemirsies... :) Tā nu izšķiroju mājas dažādu fiņķiku krājumus, nopirku končas un piektdienas vakarā ķēros pie darba. Darbiņš stundas trīs un lūk, rezultāts:

Uz pušķa piesēduši divi putniņi, viens knābītī nes baltu rozi, un arī viens taurentiņš uz zaļās spalviņas piesēdis. Čupītis viducī ir spec veltījums jubilārei, jo viņa pati apgalvoja, ka viņas mīļākās končas ir tieši čupīši :)) Nevarēju taču to noignorēt :)
Vispār jau jāsaka - ar šo rezultātu tiešām pati esmu apmierināta un gandarīta. Šķiet, ka viss ir sanācis kā iecerēts. Vēl no dārza paņēmu lielo ķirbi, piesēju tam zaļu banti un devos ciemos - nu man bija gan dāvana, gan ziedi. :)
Posted by Picasa