piektdiena, 2011. gada 4. marts

Pirmie soļi dekupāžā


Sen jau gribēju iemēģināt roku šajā mākslā, bet vienmēr baidījos, ka bez skolotāja stingrās rokas izbojāšu vien materiālus un iemantošu nepatiku pret procesu kā tādu. Zinkātasir - ja pirmoreiz nesanāk, tad otrreiz grūti pieķerties. Nu, vismaz man tā ir. :) Bet interese bija jau sen, un jau sen bija iegādāta viena paplātīte, līme, laka un salvetes. Tā tas viss kādus pāris gadus mētājās kaut kur skapī un gaidīja savu stundiņu.
Tā stundiņa sita pavisam nesen. Pavisam nejauši atradu, ka tiek organizēta dekupāžas apmācības nodarbība. Man ļoti izdevīgā laikā, vietā un par ļoti pieņemamu cenu - 5 Ls. :) Super! Viss kā priekš manis! Tā nu vilku savus krājumus no skapja laukā un devos uz nodarbību.
Lūk, mani pirmie slīcināmie kucēni:

Nodarbības laikā iesāku aptaisīt HobbySet veikaliņā iegādāto paplātīti. Paplātes pamattoni gribēju dabūt gaišā krēmkrāsā, bet tas sanāca neveikli rozā. Nodarbībā bija jāizlīdzas ar tām krāsām, kas nu tur bija un arī laika nebija diži daudz, lai tur tagad spēlētos ar krāsu paleti un toņu meklējumiem. Nu nekas. Nodarbībā man galvenais bija saprast vispārējos principus, kas un kā notiek.
Pasniedzējai bija vesela kaudze dažādu salvešu un mani, protams, uzrunāja salvetes ar notīm un vijoli. :) Tā kā laika nebija diezko daudz, izvēlējos notiņas saplēst mākslinieciskā bardakā, nevis rūpīgi izgriezt. Ai, da lab. Ko tur daudz pļāpāt. Reku bilde:


Skaidrs ir tas, ka process mani paņēma ar pirmo. Man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir priekš manis. Tagad visos veikalos redzu salvetes un pamazām iegādājos krāsas, otas, līmes un lakas. Iegrābos, kā sacīt, Tiger veikala akrila krāsās. Tās ir tik cietas! Un, kad tām pievieno nedaudz ūdeni, tās šķaidās negribīgi, beigās izveidojot tādu kā burbuļainu masu. Lai kā man patiktu šis veikaliņš, tomēr iesaku nepirkt krāsas Tiger veikalā!

Toties Tiger veikalā var nopirkt citas foršas lietiņas, piemēram, šādus knaģus:


Nē, nu saprotams, ka ne šādus, bet šāda lieluma. Bija melni un parasti, gaiša koka krāsā. Šeit iemēģināju roku uz melna pamata. No visiem slīcināmajiem kucēniem šis man ir vismīļākais, jo šķiet, ka sanācis tāds tīri neko, kaut arī, ja tā kritisku aci paskatās, derētu tā bilde bišķi kontrastaināka. Šo lielo knaģi tagad mājās izmantojam, lai aiztaisītu lielās veļas pulvera pakas.

Un te es iemēģināju, kas sanāk, ja aptaisa matu suku:


Drogās nopirku parastu koka matu suku pa 75 kapeikām. Gribēju pamatu nokrāsot skaisti zaļu, bet tā kā mums ar Tiger akrila krāsām neizveidojās tāda skaista draudzība, tad rezultātā matu suka ir briesmīgā zeļonkas zaļumā. Un vēl es šeit novīlos arī ar salvetēm - nodarbībā vadītāja apgalvoja, ka nevajagot baidīties no salvešu maliņām, kuras ir viegli iespiestas ar tādiem kā punktiņiem. Tie punktiņi pazūdot līdz ar salvetes uzklāšanu uz virsmas. Bet man, rau, - ne nu pazuda, ne nu kā. :( Bet varbūt salvete tāda švakāka. Bet varbūt tie punktiņi tā no visas sirds iespiesti. Lai nu kā, ar šo esmu pārliecinājusies, ka ar tām salvešu maliņām tā uzmanīgi - iespējams, ka kādreiz nākas meklēt citu motīviņu.

Lai nu kā, esmu tiešām iekarsusi uz šo procesu. Tagad man acis zib uz visām pusēm un meklē - ko vēl varētu apdekupāžot? :) Pāris varianti jau ir, vien jāatrod tiešām atbilstošas salvetes, jānodrošinās ar kvalitatīvām akrila krāsām un pietiekami daudz laika, lai netraucēti varētu darboties.
Tagad bišķi padraudzēšos ar šiem procesiem tiktāl, lai neviens kucēns vairs nebūtu jāslīcina un tad paplašināšu savu darbības lauku uz citiem materiāliem - dekupāža taču neaprobežojas ar koka kastītēm un salvetēm! Te vēl daudz ir ko rakt un rakt...