... tapa šonedēļ draudzenei dzimšanas dienā no viņas vismīļākajām konfektēm. Tā kā pirmās iemaņas kaut kā līdzīga tapšanā man jau bija, ar šo gribēju veikt savas izmaiņas internetā atrastajā pamācībā. Bet biju neuzmanīga. :D Nu ko var gribēt - divi darba dienu vakari, otrajā - jau bišķi piemirsies, kas bija gribēts pirmajā. :D
Šo gribēju izveidot maaaķenīt lielāku par pirmo, izgriezu rādiusā 1cm lielāku kartona pamatni, bet nākamajā vakarā aizmirsu, ka attiecīgi platāku vajadzētu arī kreppapīra lentu. Līdz ar to šim pušķim diezko nav redzams kreppapīra krokojums. Bet nu neko - arī šī ir pieredze. Un končas bišķiņ pietrūka - nācās lūgt Undīnei paputināt savu Ziemassvētku saldumu paciņu, ko viņa, starp citu, diezgan labprāt arī darīja. Un tā divas serenādes šeit ir Undīnes, ja kas. :) Bet arī ar tām šķita par maz. Nācās izveidot kādu veidojumu, ko ielikt vēl vienas končas vietā. Lai nu kādi kreņķi un radošas izpausmes, ar rezultātu esmu tīri apmierināta. Ja man būtu sevi jānovērtē, šim es no 10 ballēm dotu 8. :)
P.s. Jā, starp citu, man arī šoreiz likās, ka 80 cm garš kreppapīrs ir biškucīt par daudz. Jāatceras, ka nākamreiz jāpaņem kādi 5 cm mazāk.
