sestdiena, 2010. gada 20. februāris

Mans lielais RR (raound robin) projekts


To, kas ir RR (round robin), ir iespējams izlasīt šeit, tāpēc te par to nerunāšu.

Taču šobrīd man ir tas godpilnais pienākums organizēt RR Olgas (merry) meitiņai, kas ieraudzīja šo pasauli pavisam nesen - 18.februārī. Mums ir ieviesusies tāda mīļa tradīcija, ka to, kas organizē mazuļu RR, mēdz dēvēt par mazuļa robina krustmāti. Nu, man jau patīk tas nosaukums un nu cenšos no visas sirds, lai attaisnotu uz sevi liktās cerības. :) Jāsaka gan godīgi - bez palīgiem es neiztiktu nekādi un tāpēc liels paldies viņiem par to. ;)

Mēs ar Olgu šobrīd esam palikušas vienīgās, kas piedalījās cāļa pirmajā diskusijā par izšūšanu krustdūrienā, līdz ar to zināmā mērā esam tādas kā veterānes. :) Un tā reiz, vārds pa vārdam, smiekls pa smiekliņam un mēs sarunājām, ka, ja kādai no mums reiz pienāks tas skaistais mazuļa gaidīšanas laiks, mēs viena otrai organizēsim mazuļa RR. Es gan toreiz vēl studēju maģistrantūrā un Olgai smēju, lai viņa to savā ģimenes plānošanā ņem vērā. Un paldies viņiem par to! :D Savu maģistrantūru esmu pabeigusi un katru mīļu brīvu brīdi nu varu nodoties RR organizēšanai. Pie tam, kas būtiski! - Olga pat bija iemanījusies plānot savu grūtniecību uz rudens pusi un ziemu tā būtiskā apstākļa dēļ, lai es šos organizatoriskos darbus varētu veikt pa garajiem ziemas vakariem - kad ārā nesauc nepļauts mauriņš, nenolasītas zemeņu dobes un gurķu vagas. Paldies par to visai Olgas ģimenei! :)))

Nu mazā Anniņa jau ir sagaidīta un visi RR darbi rit pilnā sparā - šobrīd lielie noformēšanas darbi nodoti Margaritas pārziņā.

Vēl pavisam nedaudz un Margaret Sherry Charlie lācēni priecēs mazo Anniņu. :)



svētdiena, 2010. gada 14. februāris

Es un mani ceļojumi


Pēdējos gados mana dzīve nav iedomājama bez ceļojumiem. Ja būs tāda nepieciešamība, es atteikšos no ļoti daudz kā (izņemot šokolādi, saldējumu, Staburadzes "Cielaviņu", svaigām Skrīveru "Gotiņām" un kapučīno zefīru :) ), tikai ne no iespējas izšaut kaut kur ārpus Latvijas. Nē, nē, es nebūt nesmādēju ceļošanu arī tepat pa Latviju, tomēr tā ir cita kategorija, un noteikti vienlīdz interesanta un aizraujoša.
Man, protams, gribētos ceļot vēl un vēl, taču šis vaļasprieks, diemžēl, prasa palielus finanšu ieguldījumus un brīvu laiku.
Priekšroku dodu ceļojumiem, ko pati varu saplānot un kurā doties tādā pavisam nelielā draugu bariņā, bet tikpat labi varu klaiņot pilnīgi viena. Jā, jā, esmu absolūta vienpate un man tīri labi patīk klaiņot vienai.
Atsevišķa ceļojumu kategorija ir dažādi festiņu braucieni ar kori. Tiem ir pavisam cits smeķis. Brīžiem šķiet, ka šādos braucienos maz var redzēt, bet tas ir atkarīgs tikai no tā, kāds kolektīvs, uz kurieni dodas un kā paši braucienu saplāno. Es pieņemu, ka valsts koris "Latvija" vai "Kamēr's..." tiešām diez ko daudz neredz no valsts, uz kuru aizbraukuši. Taču, diemžēl, līdz ar manu aiziešanu pensijā no kora dzīves, arī šie pasākumi ir beigušies.
Ir sanācis arī vienu reizi braukt ekskursijā uz Slovākijas Tatriem ar Impro tūristu grupu. Vienu reizi braucu un kopš tās reizes priekšroku tomēr dodu 'vientuļajiem ceļojumiem'.
Manas mīļākās vietas (pagaidām ;) ): pirmkārt, tā ir Londona. Tur es varētu atgriezties vēl un vēl. Mani vienmēr kaut kas turp ir vilcis. Varbūt esmu pamatīgi iespaidojusies no bērnībā lasītajiem angļu romāniem? Otra vieta, kur noteikti gribētu atgriezties vēl ir Itālijā, nelielā pilsētiņa Sorento. Uz turieni noteikti jābrauc agrā pavasarī, kad nav vēl milzīgie tūristu pūļi un kopā ar kādu, ar ko to fascinējošo romantiku izdzīvot.. Man tiešām tur gribētos atgriezties romantiskā divvientulībā.
Fascinē mani ziemeļi. Ja citi ļauži skrien uz Krētu, Ēgipti un Turciju, tad man kā tāls sapnis ir ceļojums uz Islandi, Grenlandi un Aļasku. Laikam izjūtu to pasauli sev daudz tuvāk, kā nekā savā būtībā esmu tipisks atsaldēts ziemeļnieks - vientuļnieks :)

Un te - karte - kur uzskatāmi varu redzēt, kur esmu pabijusi un cik daudz man vēl jāiespēj...

Mana mūzika...


Sarežģīti...
Mūzikai manā dzīvē ir ļoti būtiska nozīme. Man patīk ļoti dažāda mūzika, ne tikai saldie 80-tie ar folkloristisko Balto akāciju palagu vai lipīgo jaunā gadsimta Apturi mani. Patiesībā my favorite listē atrodams Eric Clapton, Joe Cocer, šis tas no Metallica, vecais, labai Linga utt. Bet tikpat neatņemami - arī klasiskā mūzika. Nepretendēju būt baigais spečuks klasiskajā mūzikā - drīzāk esmu viens no tipiskākajiem jūzeriem, kas klausās diezgan tipisku, populāru klasisko mūziku. Tomēr ikdiena bez tās nav iedomājama. Ak, jā... - P.Čaikovska I klavierkoncerts ir vienlīdzīgāks par pārējiem... ;)
Patiesībā katrs no mūzikas stiliem, katra no dziesmām un izpildītājiem man asociējas ar noteiktiem dzīves posmiem. Manas īpašās dziesmas ar to ir īpašas, ka, tās klausoties, es atkal varu izdzīvot dažādas savas dzīves nianses - gan skumjus brīžus, gan jautrus piedzīvojumus, gan draudzību, attiecības un mīlestību.
P.s. Sarah Brightman albumi gan man ir visi. :D

Kā tas viss sākās?


Izšūšana krustdūrienā... Varbūt tam ir nedaudz tāda kā naftalīna piegarša. Bet nu un?
Iemīlēju šo hobiju jau sen: stāsts iesākās jau pagājušā gadsimta 80.-to gadu vidū (izklausās
nenormāli SENI :D ), kad pie mums pirmo reizi ciemos atbrauca radi no ASV. Un tur omīte, nezinādama, kādus, vai un cik mazus bērnus šeit sastaps, bija uzdarinājusi dažas krustdūrienā uzšūtas sedziņas, kam klāt pievienojusi tādu pašu audumu un diegus - sataisījusi rokdarbu komplektiņus. Tos uzdāvināja mums, meitenēm, māsīcām. Es toreiz pamēģināju un - man patika! Kā sacīt, uzsēdos uz adatas jau 12 gadu vecumā.
Vēlākos gados nedaudz mēģināju šo
to sadarināt, taču tajos laikos nu nepavisam nebija to iespēju tādu, lai tā nopietni ar šo lietu aizrautos. Sekoja dažas nelielas lietiņas, dāvaniņas, pirmie diegu krājumi, žurnāli utt. Taču pienāca posms manā dzīvē, kad šim hobijam nepieķēros vispār - kādam cilvēkam, kas bija ienācis manā dzīvē, nepatika tas, ko es daru, viņam šķita, ka ar tādām lietām jānodarbojas tikai vecmāmiņām, bet viņam blakus gribējās redzēt "sievieti"... Es to respektēju. Un izdzīvoju. Kādu laiku... ;)
Lai nu kā, bet kopš 2005. gada cenšos iespēt to, ko kādreiz neiespēju. Nupat šis hobijs spēlē milzīgu lomu manā dzīvē, esmu sapazinusies ar brīnišķīgām meitenēm, kurām arī pie sirds šis hobijs, iesaistījusies vairākos projektiņos, iegādājusies pilnu aprīkojumu - diegus, rāmjus un visneiedomājamākos piederumus un aksesuārus un nu bez šīs aizraušanās mana ikdiena vairs nav iedomājama.


Māsas Krustiņsōnes :)


Kas ir māsas krustiņsones?
Vispār, tās ir krievu revolucionāres - Emīlija, Elizabete un Marta. :D
Kad mēs pirms dažiem gadiem
cālī savācāmies interesentu pulciņš, kam patīk izšūšana krustdūrienā, man kādā brīdī atausa atmiņā, ka mans tēvs kādreiz vecos padomju laikos, strādādams izdevniecībā "Avots", tulkoja grāmatu par šīm krievu revolucionārēm. Šis uzvārds man likās ļoti atbilstošs mums - domubiedriem, kurus vieno viens hobijs - izšūšana krustdūrienā. Nu jau mēs esam tāds krietns bariņš, pazīstam viena otru jau ne tikai virtuāli, bet esam kļuvušas par labām draudzenēm, kuras vieno vairs ne tikai viens hobijs, bet jau personiskas, draudzīgas attiecības. Re, kā virtuālajā pasaulē var iegūt daudz jaunu brīnišķīgu draugu!
Tāpēc atļaujamies viena otru saukt par māsām Krustiņsonēm. :) Nedaudz smieklīgi, bet zināmā mērā - diezgan atbilstoši. :)




Vēja kūkas


Krustiņotāja Līnuška reiz dalījās savā pieredzē, kā viņa gatavo vēja kūkas. Tad nu arī man sagribējās pamēģināt, kas no tā visa sanāk. Ņēmu Līnuškas recepti, nedaudz pielāgoju savām prasībām un, rau, kas man no tā visa sanāca:

Mana (tiem, kam mūžīgi jādomā ko, cik un vai vispār ēst), nedaudz pielāgotā recepte:
150g sviesta (10 figūras draugu vienības)
1,5 glāzes ūdens (0 vienības)
300g miltu (12 vienības). Šķiet, ka nākamreiz likšu miltus bīīšku mazāk, jo šoreiz mīkla sanāca tāda samērā cieta, grūti bija taisīt kūciņas. Nu, varbūt vajadzētu ņemt kādus 280g.
5 olas (5 vienības).
Pildījumam:
200g saldā krējuma (8 vienības)
40g bezpiedevu jogurta (0 vienības) 
500g vājpiena biezpiena (5 vienības)
Splenda saldinātājs pēc garšas.

Pagatavošana:
Uz 200 grādiem ieslēdzu cepeškrāsni un sāku gatavot mīklu: katliņā ielej ūdeni, uzvāra. Verdošā ūdenī ieliek sviestu. Kad sviests izkusis, nenoņemot no uguns, sviesta un ūdens maisījumā iemaisa miltus. Maisa, maisa, līdz mīkla vairs nelīp pie katla un kļūst vienveidīga. Katliņu noņem no uguns un kādu laiciņu atdzesē, lai nav galīgi karsts, citādāk, pievienojot olas, tās sarecēs. Tātad, kad mīkla nedaudz padzisusi, pa vienai pievieno olas, mīklu nepārtraukti maisot, līdz iegūst vienveidīgu masu.
Ar konditorejas šprici uz cepešpannas spiež mīklas piciņas un liek sakarsētā cepeškrāsnī cepties aptuveni 20-25 minūtes. Cepeškrāsni nedrīkst virināt, jo tādā gadījumā kūciņas sakritīsies, ja tās sakritīsies, tās nevarēs pildīt.
Izcepušās kūciņas atdzesē, tikmēr sagatavo pildījumu. Kad tas ir gatavs, katrai kūciņai nogriež virsiņu, iepilda pildījumu un uzliek atpakaļ nogriezto virsiņu.
Rezultātā man tapa 54 vējas kūkas. Tās visas kopā ir 40 figūras draugu vienību vērtas. Attiecīgi - viena kūciņa - 1.5 vienības :)
Paldies Ļenai par recepti! :)

Šiverēju pa ķēķi


Mēs, krustiņotājas, protam ne tikai krustiņus bakstīt. :) Daudzām no mums sagādā gandarījumu savu ģimeni iepriecināt ar kādu īpašu gardumu, piemēram, ar pašgatavotām konfektēm. Šie īpašie gardumi mums ļauj nosvinēt Ikdienas svētkus. Mēs varam nosvinēt to, ka vienkārši esam mājās, ka esam visi kopā, ka krīze mūs nav skārusi tik lielā mērā, lai nevarētu atļauties pietiekami daudz laika un naudas un uzgatavotu kaut ko tikai tāpēc, ka tā gribas. Ja tā padomā - tā uz šodienu ir liela laime. Un es esmu pateicīga Dievam, ka man tā ir, par to, ka es varu citam dot, ne no otra mīļi lūgt.

Un tā arī man nereti brīvdienās top kāds gardums. Parasti iedvesmojos no sarunām starp māsām krustiņsōnēm un lūk - šajās brīvdienās man tapa Līnuškas vēja kūkas.

Ziemassvētku zeķe


Kā tur bija tas teiciens par kamanu gatavošanu vasarā? Tad nu es jau laicīgi esmu pieķērusies darbiņam, ko vēlos dabūt gatavu uz šā gada Ziemassvētkiem. Man šķiet, ka man izdosies. :)

Nu lūk - savam krustdēliņam Frederikam esmu iesākusi šūt šādu Ziemassvētku zeķi.
Esmu tikusi jau diezgan tālu. Zeķes tapšanas procesam var sekot līdzi arī tīmeklī manā foto albumā šeit.